bradajumi.lv

Legalizētā bradājuma manifestācija

Posted on June 30, 2010 by Disfigurator

Uzaicināju pabradāties UEzinošo dāmu un pavisam drīz tiku informēts par nākamajā rītā plānoto pasākumu, proti, par bunkura (jā, šoreiz militārā rakstura pazemes būve, nevis Civilās aizsardzības aizsargbūve) apmeklēšanu. Tā kā mans bunkuru/patvertņu krāns ir neapmierinoši īss (13+1, nevis imaginārās 500 vienības!!! Bet arī ar 13 pazemes būvēm pietiek, lai nakts vidū pateiktu atšķirības starp patvertni un bunkuru, un kāda tipa būvē atrodos), uzprasījos pievienoties sarunātajam bradājumam. Ar savām aklās zarnas sieniņām jutu, ka būs vērts celties bezdievīgi agri, t.i., 08:00 (ierastais ritms: iet gulēt ap 05:00 un celties ap 13:00). Sakravāju somu un devos pagulēt savas 3-4h.
Vilcieni – tā ir krīpī lieta. Sevišķi jau tad, kad ar tiem brauc tik ļoti reti, ka nav ne jausmas par to, kurš ceļš satur kādas pieturas sevī (jā, galapunktus jau tur raksta, a pieturas?). Pie biļetes iegādes iedzīvojos iekš pārsteigumtikšanās un šo stafeti sanāca nodot pārējiem vilcienā esošajiem – cilvēks brauca ar to pašu vilcienu. Jā, tātad, beigu galā atradu īsto vilcienu un vagonu, un bijām ceļā. Trijatā ēdām burgeru, vēlāk četratā. Continue reading →

Posted in Militāri objekti, Pazeme | 9 Comments

Bradājumi ar somiem

Posted on May 13, 2010 by Disfigurator

Neko ļaunu un arī labu nenojauzdams, dzīvojos savu dieniņu, līdz saņēmu vēstuli no personas, kurā bija iecitēts sekojošs citāts:
“I got your adress and recommendations from Head of Latvian Museum of Photography in Riga, Maria Dudareva and she thought you are the right instans to help me with this matter. I got the link to your website , but I did not understand the text.
I am a 3rd grade photography student from Finland and I’m photoghraphing for a project I call “Abndoned – stories from abandoned houses”. So far I have only bin working in Finland with this project and my pictures have bin in two exhibition this spring. Some of the pictures from this project you can see on my website http://www.lisenjulin.com.
I will come to Riga 11th of may and stay to 14th of may and I would like to continue my project with the abandoned houses. I would be very happy if you could help me to find some abandoned houses (a common home or other building) that has not bin in use for a long time. If you know some old abandoned houses or you know I could use in this projekt, please contact me by mali or by telephone [...]” Continue reading →

Posted in Pamestas ēkas | 3 Comments

Daugavgrīvas cietoksnis

Posted on February 19, 2010 by Disfigurator

Ir sestdienas rīts. Dodos uz Iļģuciemu, satieku otru bradātaju un dodamies ceļā uz Daugavgrīvas fortiem. Iekāpjam trešajā autobusā, kurš par laimi ir tukšs un braucam. Pa ceļam izgulējušies un sasildījušies izkāpjam Bolderāja un dodamies uz fortiem. Atraduši pirmo caurumu seta, ielienam tajā un čāpojam pa sniegu līdz fortiem. Ejot atrodam patvertni, kas atgādina nelielu noliktavu, ielienam tajā (mūsu otra iekarota patvertne!), pēc izpētes lienam āra, turpinām ceļu.

Pa ledu šķērsojot kanālu esam jau pie fortiem. Ielienam tajos un izbaudot to vientulības sajutu izstaigājam tos. Izejot nocietinājuma vidu sasildāmies ar siltu teju un āboliem. Pēc tam soļojam pa kādam nesenām pēdām uz vecu ēku, kas izskatās pēc muižas. Izstaigājuši visas iespējamās vietas tajā, dodamies uz torni, kurā par nelaimi tikt iekša nevar. Nekas, dodamies uz PSRS noliktavām, izstaigājam to telpas, papriecājamies par “skaistajiem” zīmējumiem uz to sienam, un dodamies āra. Pa ceļam uzejam patvertni, visai plašu un interesantu. Izejot no tas paklīstam pa apkārt esošajam mājam, sasildāmies ar teju un dodamies aplūkot parejos fortus. Izstaigājam tos un to plašas ejas, pabrīnāmies par sievietes balsi, kas nāk no fortiem, taču nevienas dzīvas būtnes izņemot mūs un iespējams paris sikspārņus tur neatradās, bet tas nu tā . Dodamies āra, izdzeram atlikušo teju un meklējam izeju. Taka ar pareizas izejas atrašanu mums īpaši neveicas (viss tur būvēts kā uz apli, un no ārpuses izskatās daudzmaz vienādi) , kāpām augša vaļņos lai atrastu pareizo pusi pa kuru iziet. Uzgājām skursteņus, kurus padarīja interesants tas , ka uz tiem atstatie gravējumi bija sakot no 1918. gada. Laimīgi atraduši izeju, uzkāpjam uz kanāla un uzmanīgi, lai neielūztu, jo ledus vairs nebij no tiem cietākajiem devāmies uz pieturu. Iekāpjam trešajā autobusā un atstājam šo interesanto vietu.

http://picasaweb.google.lv/116620921644015912809/DaugavgrivasCietoksnis?authkey=Gv1sRgCKuQu-inq8uCYQ#

_______________

Teksts un bildes: ezītis007

Posted in Militāri objekti, Monumentāli objekti | 8 Comments

Nezināma patvertne

Posted on January 16, 2010 by Disfigurator

Vakar ap to laiku, kad Rīgu lēnām sāka pārņemt tumsa patīkamās nokrāsās, uz ielām parādījās trīs zvēri, un slīdēja ar sabiedriskā transporta palīdzību kautkur uz Pļavnieku-Ķengaraga pusi. Tikuši līdz “īstajai” pieturai un fiksi izlekuši no siltā autobusa, nedaudz tvaikodami, zvēri nopriecājās par skatu uz TV torni un dažām industriālām konstrukcijām, kuru ēnainās puses izcili kontrastēja ar sarkanīgi violeto saulrieta pārpalikumu. Žēl, ar digitālo tas nav uzķerams visā patiesajā krāšņumā- zvēri apspriezdami domu slidinājās tālāk pa viltīgo ietves slidotavu, uz patvertnes pusi. Esam jau pavisam tuvu. GPS rāda 100m, 75m, tieši šai brīdī nozibsnī kaut kāda zibspuldze no nezināmas debespuses. Zvēri sabīstas, bet turpina ceļu. 50m, 35m, atkal zibsnis. Zvēri sastingst, kādu mirkli skatās apkārt. Klusums. Turpina ceļu. Nulles punkts, skatamies apkārt- rekur kalns, jā ir īstais! Tāpat uz zvēriem no savas būdas, ar bezjēdzīgu sejas izteiksmi, skatās apsargs. Zvēri itkā dodas prom. Ieeja nemaz nav muitas teritorijā. Zvēri pieet klāt- durvis aizslēgtas ar divām piekaramajām atslēgām. Škrobe. Tomēr intinktu vadīts, lielākais zvērs uzspīdina lukturi- vaļā! Atslēgas tikai pieliktas skata pēc! Nu labi- otrā bija aizslēgta, bet kāds jau pirms zvēriem ir gribējis tikt iekšā un izfleksējis mehānismu. Nokāpuši pa apkrautajām trepēm, zvēri sajūsmā. Tur vairākas milzīgas hemētiskās durvis un plakāti ar atombumbu sprādzieniem. Ejam tālāk. Lielākais zvērs atkal izceļas- izdomājis paspaidīt elektrības slēdžus. Gaisma strādā, maita, nobiedēja. Pati patvertne nav pārāk liela- divas vidēja izmēra centrālās telpas, divas ventilācijas figņu telpas, CA noliktava, tualete un vēl pāris istabas ar grāmatvedības lietām. Par grīdu zvēri nedaudz sasmējās, bet cetās staigāt uzmanīgi- pa sijām, starp kurām ir ar preskartonam līdzīgu draņķi pārklāts, centimetrus piecpadsmit dziļš tukšums. Atzīšos- tomēr netīšām ielūzu vienreiz. Šādi cenšoties uzmanīties zvēri ir tikuši līdz noliktavai. Gāzmasku tikpat kā nav- tikai respiratoru kastes. Dažas pakārtas himzas kuras, man domāt, bija pat diezgan labā stāvoklī. un citas plauktos sakrāmētas mantas. Zvēri kādu pusotru stundiņu pacilātā noskaņojumā pavazājušies un šo to safočējuši, līda ārā. Dodoties prom, tika malkota karsta piparmētru dzira ar visām kaitinošajām piparmētru sastāvdaļām un apspriestas visādas bez-tēmas- tā teikt pilnīgi par neko. Patīkams piektdienas vakars :)

________________
Teksts un bildes: Jenots

Posted in Patvertnes, Pazeme | 7 Comments

Labklājības ministra patvertne

Posted on January 5, 2010 by spam

1987. gadā tika pabeigta patvertne, kura bija paredzēta Labklājības ministram. Patvertne atrodas sociālas iestādes tiešā tuvumā, un piekļuve tai tiek uzraudzīta. Jau sākumā gribu pateikt paldies šīs iestādes direktorei Maijai par iespēju apmeklēt objektu.

Tātad, kā jau minēju patvertne pabeigta kopā ar blakus esošo ēku 1987. gadā. Tā tikusi sekmīgi nodota komisijai un bijusi darba kārtībā, tomēr pēc gada atklājies, ka spēcīgāku atkušņu laikā tajā dažviet ieplūst ūdens, tādēļ patvertnes pārsegums tika norakts un patvertne pārklāta ar ūdensnecaurlaidīgu pārklājumu (parasto polietilēna plēvi un piķi). Kādu laiku tas problēmas atrisināja.

Pēc PSRS sabrukuma patvertne tika nodota rajona padomes īpašumā. Patvertne tika uzraudzīta, regulāri mainīti filtri un darbināts dīzeļmotors. Tā tas notika līdz 1996. gadam, kad patvertni uzraugošais padomju armijas virsnieks to beidza darīt (visticamāk, viņš pārvācās uz citiem medību laukiem, bet precīzi nenoskaidroju). Kopš tā laika vietējais elektriķis pagraizīja sakaru bloku un vēl šo to (savām vajadzībām). Ap 90to gadu sākumu no patvertnes tika izvāktas visas lietojamās mēbeles, kā arī izvietoti dažādi labklājības ministrijas dokumenti, kuri pašlaik tur lēnām pūst.

Kad ieradāmies objektā, saņēmām ziņas, ka tur viss ir applūdis, un patvertne ir ļoti sliktā stāvoklī. Gatavojāmies jau uz pus metru dziļu eļļainu ūdeni, bet tā vietā mūs ieveda sausā patvertnē, kurā pie tam darbojās elektrība. Pati patvertne ir salīdzinoši neliela. Pavisam tur ir 3 ieejas, viena izmantojama arī autotransportam. Kopā ir aptuveni 15 telpu. Dažādas tehniskās telpas, noliktava, vīriešu un sieviešu guļamistabas (par nelaimi savā starpā nav savienotas), un vienīgā telpa ar oriģinālo dēļu grīdu – ministra kabinets.

Palūdzām lai mūs atstāj vienus un apmēram pusotru stundu visu izložņājām. Dīzelis izskatījās darbināms, un degvielas tvertnē pat bija palicis mazliet dīzeļdegvielas. Pēc diezgan ilgas dokumentu pētīšanas secinājām, ka praktiski nekā noderīga nav, un devāmies prom pirms tam uzņēmuši dažus labus kadrus.

Paldies Becham par kompāniju un foto.