bradajumi.lv

Tā kā diezgan daudz fočēju objektus, nolēmu pamēģināt YouTube video variāciju, pievienojot bildēm attiecīgu mūziku. Piedāvāšu šepat palūrēt dažus un ja ieinteresēja, droši varat sekot jaunumiem iekš šīs pleilistes

Pirmdienas rītā, pārrodoties no darba, sapazinos ar ripp. Viņas plāni - stopēt uz Liepāju. Dzirdot šo maģisko vārdu “Liepāja”, sirdī uzjundīja atmiņas, nostaļģija un visādas citādas sajūtas. Pieteicos par līdzbraucēju. Tomēr - laika trūkuma dēļ - tikai kādu gabaliņu - līdz vecajam labajam Liepājas šosejas Lielupes tiltam.

Diena silta, saulaina, tieši kā radīta ceļošanai, bradāšanai, stopēšanai. Tā nu stundu gaidot un ejot no Piņķu pagrieziena virzienā uz Liepājas šoseju pa Rīgas apvedceļu, nostopējam vienu puisi. Veiksmīgi tiku līdz tiltam, ripp tika tālāk.

Dzelzs tilta konstrukcija - upes vidū divi betona balsti. Visu tiltu notur trīs dzelzs posmi. Katrā posmā var uzkāpt augšā. Trepes ir tikai vienā - labajā posma pusē. Augstumu es atkal nepateikšu, pakāpienus ar neskaitīju, varbūt skatoties video to var izdarīt. Trepes sākumā ir slīpas, pašās beigās apmēram 5-7 pakāpieni ir vertikālas.

No augšas ir skaists skats uz Vidzemes līdzenumiem. Interesanti, ka marga ir tikai dzelzs posma ārējā pusē. Un tā pati ir tikai kādu metru augsta. Vienīgā daudzmaz drošā vieta - tilta stūros, kur divas margas saiet kopā un veido stūrīti.

Zem tilta ir konstrukcija, kas ļauj, griežot rokturi, pārvietoties tādos kā ratiņos un atrasties zem tilta jebkurā vietā.

Tās sajūtas, kas rodas Brocēnu cementa fūrei braucot pāri tiltam, katram jāizjūt pašam. Jau tā konstrukciju labi var sajust, kad tiltam pāri brauc vieglie auto, autobusi. Bet kad brauc piekrauts baļķvedējs vai fūre… :)

Teksts un bildes by legalize me

Pārējās bildes galerijā >> Lielupes tilts

Video >> http://www.youtube.com/v/Wnw5jwUbS-w

[Pāri dzelzceļam. Starp Babīti un Priedaini.]

Visi zinām, ka tiltu var šķērsot dažādi. Tradicionālais variants ir pāriet tam pāri. Cits variants ir iziet tiltam pa apakšu. Vēl kāds variants ir tiltu šķērsot no vienas malas līdz otrai. Un noteikti atradīsies vēl kāds variants.

Šis Rīgas apvedceļa tilts piedāvā iespēju dzelzceļu šķērsot, nosacīti, pa tilta iekšpusi. Nē, tur nav durvju vai gaiteņu. Tur ir tikai betona sijas, kas veido tilta horizontālo konstrukciju. Tilta sākums un beigas ticis veidots uz uzbēruma. Pa vidu to balsta divas kolonnas – dzelzceļa labajā un kreisajā pusē. Betona sijas ir tādā garumā, ka savieno uzbērumu ar balstu, pēc tam balstu ar otru balstu, un trešais sliežu posms savieno otru balstu ar otru uzbērumu.

Tieši šīs dzelzsbetona konstrukcijas dēļ pastāv iespēja šķērsot tiltu, ejot „zem tilta”. Kā zināms, siju forma ir: platāka daļa augšpusē un apakšpusē, vidus ir sašaurināts. Līdz ar to pastāv iespēja novietot kājas un rokas uz apakšējās paplašinātās daļas. Šī paplašinātā daļa ir tieši tik liela, lai varētu novietot kāju vai roku, un vēl mazliet rezervei.

Brīdī, kad esi ar visām četrām starp šīm sliedēm – sajūtas ir visai interesantas. Vēderā mazliet kņudina augstuma vizuālā ilūzija, pie tam vēl to pastiprina tilta uzbēruma slīpums ar savām betona plāksnēm. Jo tālāk lienu, jo vieglāk paliek, sākotnējais sasprindzinājums atslābst. Tomēr joprojām, paskatoties uz priekšu, nosacīti bezgalīgs tunelis, uz leju – nosacīti bezgalīgs augstums. Rokas un kājas cenšas piespiesties pēc iespējas tuvāk pie betona sliežu iekšējās malas.

Lasīt tālāk »

Tilts – viens no ģeniālākajiem cilvēces izgudrojumiem [uzreiz pēc riteņa, elektrības un vienreizējās lietošanas kabatlakatiņiem :)]. Dažādi pēc konstrukcijas un izmantotā materiāla tie vienlīdz centīgi pilda savas funkcijas līdz pat sabrukšanai, un viena no tiltu, neapšaubāmi, svarīgākajām funkcijām ir kalpot par bradājumu objektiem. Jo tie ir interesanti un pietiekami bīstami.

Tagad mēs Jums pastāstīsim par diviem jaukiem tiltiņiem, kas ir identiski pēc savas uzbūves: dzelzs tilti Juglā un Carnikavā [kalpo kā dzelzceļa tilti].

Juglas tilts ir vienkārši sasniedzams, nekādi šķēršļi ceļā uz to nav sastopami, sabiedriskais transports uz Juglu arī kursē pietiekami regulāri….tātad, šis bradājums ir gluži elementārs. Skats no tilta augšas ir patiešām jauks, pilsētas gaismas naktī, Juglas ezeri…Tiem, kas baidās no augstuma, neiesakām. Kaut gan sevišķi tālu no zemes galu galā neatradīsieties, fobiju skartajiem var rasties problēmas ar pašu tikšanu augšā – stāvi metāla pakāpieni, kas ziemā ir apledojuši, nevieš īpašu drošības sajūtu. Kopumā – pozitīva metāla konstrukcija bradātājiem ar labu līdzsvara izjūtu un bez bailēm no augstuma.

Tilts Carnikavā vēl ir jāatrod, bet tā kā apdzīvotā vieta nav īpaši liela, tad nemaz tik ilgu laiku tas neaizņems. Konstrukcija: identiska Juglas tiltam. Dabasskatu mīļotāji var papriecāties par to, cik skaista ir Gauja. Šī tilta priekšrocība ir tāda, ka iespējams uzkāpt ne tikai pašā konstrukcijas augšā, bet arī ielīst zem tās – nelielās, klaustrofobiju izraisošās „telpās” starp tilta balstiem un sliedēm. Palielāku izmēru bradātājam tas gan var sagādāt zināmas grūtības, taču sajūta, kad dažus centimetrus virs galvas brauc pāri vilciens ir neaprakstāmi laba.

Pārējās bildes galerijā >> Dzelzs tilti

Bradājums, bradātājs, objekts? Kas tie par zvēriem un ar ko tos ēd?

Šis saits ir izveidots ar domu dažādos aspektos aplūkot to, ko mēs saucam par bradāšanu. Jēdzienu urbantrip un trespassing [un, iespējams, arī citu] pastāvēšana mums nemaz nav sveša. Tomēr bradājums pēc būtības ir kas daudz plašāks. Tas ietver sevī gan pirmo, gan otro, gan citas [brīžiem neiedomājamas] lietas. Mūs, bradātājus, interesē ikviens atrašanas process. Pilsētvides citādā estētika [pamestas un puspamestas ēkas, rūpnīcas, vagonu parki], civilizācijas nostūri, savādi un mazliet sveši pēc kādreizējās cilvēku klātbūtnes, jā, arī vietas, kurās nav ne betona putekļu, ne rūsas, bet tikai klusums – viss, kam ikdienā paliek nepamanīts, vai tikai uz mirkli pavīd kaut kur redzes lauka perifērijā.

Cenšoties ieraudzīt, atrast, mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka apkārt ir tik daudz brīnišķīgu, ar citādu skaistumu apveltītu vietu un lietu, kuras vienkārši ir jāiemācās redzēt. Tas nemaksā necik, tas ir aizraujoši , kaut gan ne tik sterili droši kā, piemēram, iepirkšanās, vai citas komercializētās un aizspriedumos ieslīgušās sabiedrības radītās izklaides. Bradātāji nenodarbojas ar huligānismu vai vandālismu, jo mēs cienām to, kas ir apkārt, un tikai daži interesanti kadri ir tas, ko mēs paņemam līdzi [parasti], jā, un veselīga adrenalīna devu kopā ar pozitīvu noskaņojumu arī. Tas ir svarīgi tāpēc, lai arī citi mūsu apmeklētajos objektos [tā mēs saucam savus atradumus] ieklīdušie ieraudzītu tos tik pat skaistus.

Mēs neaģitējam Jūs riskēt ar savu veselību [vai varbūt pat dzīvību] dodoties bradājumos, pārkāpt likumu [jo katrs objekts kādam pieder un par atrašanos tajā varētu draudēt kriminālatbildība]. Kā jau ikvienai darbībai, arī bradāšanai jābūt apdomātai, lai tā būtu droša gan bradātājam, gan apkārtējiem. Sīkāk par to sadaļā Kas un Kā?

Tomēr, zinot, ka mums līdzīgo nav mazums un šis pasākums ir pietiekami interesants arī vērotājam no malas, t.i., caur monitoru, aicinām Jūs izteikt savas domas, idejas, viedokļus gan par šo saitu, gan bradāšanu kā tādu, kā arī pievienoties mums šeit ar saviem aprakstiem, fotogrāfijām un noderīgu informāciju!

P.S. Ar mums var sazināties sadaļā Kontaktiem.

P.P.S. Projektu bīda krizdabz [tehniskā realizācija, bradā], sindromz [bradā, bildē [sadarbībā ar Kaķa kungu], apraksta]