bradajumi.lv

Sveiki!
Nesen pabiju Luksemburgā, un draugi bija sagādājuši iespēju pabradāt. Pamesta rūpnīca netālu no Lux (orentieris - Rockhall). Diemžēl jau bija apkārt sēta, un par cik nepārzinu Lux likumdošanu, negribējās riskēt. Tad nu bildes no ārpuses.
Bet tiešām skaisti.

pitchfork (c)
Atliek vien teikt paldies :)

Pārējās bildes galerijā >> Rūpnīca. Luksemburga. Bradātājs

Uzmanību, bildes nāk! [ar troksni un dipoņu] No diviem ļoti jaukiem objektiem - Slokas papīrfabrikas un Zeltiņu raķešu bāzes. 

Fotogrāfiju autors ir Georgs…bez viņa viss šis “pasākums”, kas saucas bradajumi.lv nemaz nebūtu sācies un noticis. Paldies :)

P.S. Par iepriekšminētajiem objektiem jau tika rakstīts: “Slokas celulozes un papīra rūpnīca” izlūkgājiens, Sloka [loģisks turpinājums…], Zeltiņi.

Pārējās bildes galerijās >> Sloka un Zeltiņi II

Bija skaista pirmdienas diena, kad radās iespēja doties novērtēt, kāda ir situācija pamestajā linoleja rūpnīcā. Ap pulksten diviem mēs, divas meitenes, nonācām pie rūpnīcas austrumu puses. Mēģinājām saprast, vai kāds tur ir vai nav. Likās, ka neviena teritorijā nemana, sākām meklēt kādu punktu, pa kuru varētu tikt iekšā teritorijā. Beigu beigās tādu vietu atrodam – R pusē, kur vienā vietā žoga nebija.
Fascinējoša skaista teritorija. Tā sākās mūsu bradājums. Diemžēl no visas skaistās teritorijas izpētījām ļoti niecīgu daļu, jo sākām manīt ka kaut kas nenotiek, kā vajag. Likās, ka teritorijā kāds tomēr ir. Tomēr paspējām iziet pagrabu, ģērbtuves, kur bija saglabājies ļoti daudz lietu. Darbinieku skapji, ķimikālijas, darbagaldi, ekipējums utt. Vēl paspējām uzkāpt līdz otrajām un trešajam stāvam, bet tur tikai ielūkojāmies. Tad nosēdās baterijas fotoaparātam, bet maiņa nebija līdzi. Devāmies ārā no teritorijas, un nolēmām, ka pārējos korpusos, ēkas, arī tās, kur ir bibliotēka, vadības korpusi papētīsim citu brīdi. Atgriezāmies pēc pāris dienām, kad, vakarpusē, nevienu nemanījām teritorijā. Devāmies iekšā. Nonācām atkal līdz jau izpētītajam korpusam, devāmies pa kāpnēm augšā. Neko daudz neredzējām, laika nebija, devāmies atkal prom, bet pie ieejas korpusam mūs „laipni” sagaidīja sargs. Mēs veiksmīgi tikām prom. Tagad skaidrs, ka bradāšanai šī vieta nav diez ko pateicīga, un, iespējams, nemaz vairs tur neatagriezīšos, lai vai kā gribētos.

Pārējās bildes galerijā >> Liepājas linoleja rūpnīca

Bilžu un stāsta autore - Sintija.

[…bet ne beigas].

Par vietu/objektu Slokas celulozes un papīra rūpnīcu jau tika rakstījusi ripp…t.i. bradātājus iedvesmojoši, slavinājusi šo patiešām unikālo veidojumu. Tā nu sanāca, ka pirmajā Slokas apmeklējuma reizē, mēs ar ripp tikai nepiedodami pavirši novērtējām teritoriju, cerībā tuvākajā laikā aptvert – izpētīt to visu. Diemžēl „kopistiskais” ripp & sindromz bradājums izpalika…bet aukstie vēji pūš aizvien stiprāk, jauks laiks gadās retāk, bet Sloka ir tālu no mīļajām mājām un siltās tējas. Tāpēc tika [vienpuēji] nolemts, ka uz turieni ir jādodas, kamēr vēl laika apstākļi un laiks kopumā atļauj, jo vēlēšanās kādā objektā tapt par pieminekli sev pašai [aukstuma dēļ] nav nekādas. Atradu kompanjonu, lai nebūtu jābradā vienai [kas nav sevišķi droši], un…action!

Lasīt tālāk »

“Par šīs vietas apmeklēšanas domu jāpateicas pirmsvēlēšanu drudzim un PCTVL
deputātiem. Vienā no avīzēm tika izvietots brīnišķīgs rakstiņš ar visām bildēm un
aptuvenu atrašanās vietas aprakstu. Lasot pirmā doma bija - tur ir jāaizbrauc. Ilgi
nedomājot tika sarunāta diena, kurā ar sindromz tur varētu aizdoties.
Uz Sloku devāmies ar vilcienu. Karte, lai arī slikta, lieti noderēja - bez tās tur
orientēties ir grūti. No dzelzceļa stacijas mūsu ceļš veda cauri kolorītam čigānu
rajonam, gar Lielupi, kuram izejot cauri attapāmies pie (es tiešām neko
nejaucu) “Publiskās muitas noliktavas”. Pārbaudīt, cik nikni tur apsargi, neviena
no mums negribēja, līdz ar to izvēlējāmies apkārtceļu, līdz pat pamestai ēkai, kuru
apejot, visas durvis neveiksmīgi paraustot, nonācām līdz kārotajam - stiepļu
žogam, aiz kura atrodas acīmredzami apdzīvoti apvidi, un betona žogam aiz tā.
Nav zināms, tā bija veiksme, vai sestdienas diena, taču cilvēki ar durkļiem (un bez
tiem) mūsu ceļā negadījās. Ātri aizmaršējām līdz apmēram 2m augstajam betona
žogam, kuram gan visai ērti var tikt pāri.

Lasīt tālāk »