bradajumi.lv

Tā kā diezgan daudz fočēju objektus, nolēmu pamēģināt YouTube video variāciju, pievienojot bildēm attiecīgu mūziku. Piedāvāšu šepat palūrēt dažus un ja ieinteresēja, droši varat sekot jaunumiem iekš šīs pleilistes

Saldus – Pampāļu ceļa malā, tepat aiz Sesiles atrodams dzirnavu karkass, kas patlaban sastāv no apdrupušām konusveida akmens mūra sienām un logu, durvju ailēm tajos – nav vēja lāpstu, nav jumta, nav durvju un logu – vismaz ne tādi, kādiem tiem ir jābūt – tā vietā tukšums ailēs vai arī tās aiznaglotas, vai aizsprostotas ar dažādiem materiāliem.

Jau sen skatījos uz šo darinājumu ar vēlmi iekļūt tajā, bet tikai tagad saņēmos – apgāju dzirnavām riņķī, meklējot ieeju, kas būtu paslēpta no blakus mājas uzmanības, un tādu arī atradu – ievilku arī savu dāmu iekšā šajā senīlajā celtnē un varēja sākt dzirnavu izpētes virspusīgo daļu. No dzirnavu iekšpuses atskan baložu spārnu skaņas – putni pašķiras, mērķtiecīgi steidzoties pret saltajām ziemas debesīm – ārā no dzirnām. Esot iekšā un sākot izpēti, noskaidrojām, ka tām ir bijuši vairāki stāvi, no kuriem palikušas pāri ir vien koka griestu/grīdu stiprinājumu ailes mūros un daļa no otrā stāva. Par to, ka šīs ir dzirnavas no iekšpuses liecina vien daži elementi – arhitektūra un masīvās koka ass un zobratu fragmenti, kas tika kustināti ar vēja enerģiju – lāpstas pievada griezes momentu asij un ass nodod to tālāk uz tās centrētam masīvajam zobratam, kas, savukārt, nodeva enerģiju tālāk malšanai un iekārtu kustināšanai. Nesen bija ziemai piemēroti apstākļi ar –padsmit grādu salu, - tā rezultāts: patīkams apsalums uz akmens mūra. Nedaudz pafotografēju, pacentos noķert baložus virs bezjumta dzirnām no iekšas, līdz mūsu eksistenci objektā pamanīja saimnieks, kas pēc kāda mirkļa ar rudu runci ieradās izlūkos – sākotnēji ar saprotamu dusmu vaicājās par to, kas mums še darāms, uz ko nosvērti atbildēju par mūsu interesēm šeit, pušplēstos vārdos pastāstot par UE subkultūras interesēm. Jau pēc minūtes onka ņēmās stāstīt, ka nesen arī no Rīgas šeit atbraukuši un fotografējuši dzirnavas, kā arī kāda meitene no Saldus esot tās zīmējusi iz ceļa malas. Beigu galā mūsu saruna izvērtās par dabisku un nepiespiestu dzirnavu likteņa izziņu, kuru pamanījos arī ierakstīt, radot intervijai līdzīgu priekšmetu. Lasīt tālāk »

Vai bradāt ir legāli?
Šie ir tie apsvērumi, kas šo aktivitāti nošķir no, teiksim, parastas pastaigas! Tā nu mūsu sabiedrība jau izsenis ir augusi, ka tai nepieciešams rakstisks aizliegums vai priekšraksts, kas atturētu kādu noziedzīgu darbību no dzimšanas un realizēšanas – kaut vai to pašu objektu izlaupīšanu, piegānīšanu un demolēšanu. Līdz ar to tie tiek sargāti ne tikai ar likuma juridisko spēku, bet arīdzan ar kaut ko pavisam taustāmu - ar videonovērošanas kamerām, dažādiem kustību un pat biometriskajiem sensoriem, slēdzenēm, sargiem un suņiem, kā arī ar garāmgājēju modro aci. Un tas ir vairāk kā pašsaprotami, lai gan godprātīgam bradātājam (ja runā par bradātāju, tad lielais vairums ir godprātīgi) no tā nākas ciest - slēpties no šīm ierīcēm, riskējot būt aizturētam kā zaglim/demolētājam, u.tml. Tikai un vienīgi tamdēļ, lai varētu iekļūt kārotajā objektā ar mērķi to apskatīt un iemūžināt sevī. Šādā aizturēšanas potenciālā tad arī ietveras izteikta daļa no bradājuma būtības: ja pieķers, pirmā doma būs tā, ka esi zaglīgs un sodāms kaitnieks, nevis tā doma, kas ir krietni tuvāka patiesībai – tu esi iekļuvis teritorijā, lai fotografētu, pētītu un baudītu „pamestus” objektus, kuros vairumā gadījumu sardze savā ziņā pilda nākotnes cerību sargāšanu. Bet ne tikai – sargā arī no tiem, no kā jāsargā: no bezpajumtnieka; no noziedzinieka, kuram vieta varētu būt saistoša krāsaino metālu ieguvei vai noziedzīgo darbību pēdu slēpšanai; no vienkārša tīņa, kas demolē, īsti neapzinoties savas muļķīgās rīcības sekas, nodarot neatgriezenisku kaitējumu objektiem; visbeidzot no nākamās bīstamākās subjektu kategorijas aiz noziedziniekiem un bezpajumtniekiem – no narkomāniem un, sauksim lietas īstajos vārdos – urlām, kuri nekautrējas svešiniekus, piemēram, nomētāt ar akmeņiem – kā tas bija kādā vispārzināmā objektā ārpus Rīgas, kurā cilvēka grupiņa mēģināja uzņemt kādu amatieru filmu. Lai nu kā - uzskatamāk būtu nosaukt dažādas darbības un to, ko Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti par tām saka. Tātad, bradātājs riskē: Lasīt tālāk »

Civilās aizsardzības likuma 2.pants
2. Likuma mērķis. Likuma mērķis ir radīt civilās aizsardzības sistēmu katastrofu pārvaldīšanai, nodrošinot tās darbības tiesiskos un organizatoriskos pamatus cilvēku, īpašuma un vides aizsardzībai katastrofu gadījumos un pastāvot katastrofas draudiem.

LR Ministru kabineta sēdes protokola Nr.76 37.§ Par civilās aizsardzības aizsargbūvju turpmāko izmantošanu 2. punkts
2. Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā ietverto atbalstīto risinājumu par atteikšanos no civilās aizsardzības aizsargbūvju uzturēšanas, Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā konkrētus priekšlikumus par turpmāko rīcību ar katru minēto objektu grupu. (M.Segliņš, A.Pencis, I.Godmanis), 2008. gada 28. oktobrī

Viss ir ļoti vienkārši: Ministru kabinetam (valstij) pieklīda atskārsme, ka valstī esošās 311 patvertnes nav ekonomiski un sociāli izdevīgas. Tika sastādīts informatīvais ziņojums, kura ietvaros tika lēsts, ka 288 patvertņu (to, kuru atjaunošana būtu izdevīgāka) atjaunošana maksātu 7029575 naudiņas (a) valsts iestādēm - Ls 1 543 560; b) pašvaldību iestādēm – Ls 1033942; c) komersantiem – Ls 4452072) un ikgadējā 288 patvertņu uzturēšana maksātu 1375865 naudiņas. Pamatojoties uz šo ziņojumu tika izdarīti grozījumi vairākos normatīvos aktos, kuros bija paredzēts, ka par CA aizsargbūvēm gādā valsts. Grozījumus izskatīja, akceptēja un izsludināja un kopš 2009.gada 30.jūlija likuma „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (stājas spēkā ar 2009.gada 13.augustu) valsts vairs negādā par šīm būvēm. Starp rindām vai virs tām runā realitāte, protams – par tām netika gādāts arī kopš ~1994. gada, kad tās tika pārņemtas – citādi to tehniskais stāvoklis būtu pavisam citāds. Tātad, valsts domā, ka šīs būves nav lietderīgas, jo prasa čupām piķa un iegūtais (saglabātais) resurss pasargātu tikai nenozīmīgos 5% valsts iedzīvotāju. Visu 311 patvertņu demontāžas izmaksas ir 197661 Ls (valsts maksā 338888; pašvaldības 177146; komersanti 681627 Ls). Izmaksas lēstas uz 2008. gada 23. septembri. Tagad Civilās aizsardzības likums nosaka vien to, ka CA ir jāmāca; pašvaldībām ir jāizstrādā CA plāni; jāveido trauksmes izziņošanas sistēma un teju visi uzdevumi ir deleģēti VUGD, un sūdu gadījumā spēsim vien tik, cik evakuēties uz drošāku vietu. A ja visa Latvija? Lasīt tālāk »

Būsim godīgi - ir taču reizēm tā, ka nekur negribas vilkties ārpus mājas, taču gribas izbaudīt kādu industriālu vai postmilitāru auru, kura rodas, esot objektos; gribas papētīt pamestos objektus un pat būt interaktīvās attiecībās ar tiem.

Risinājums šādiem gadījumiem: filmas, videospēles un grāmatas ar/par UE.