bradajumi.lv

Ir sestdienas rīts. Dodos uz Iļģuciemu, satieku otru bradātaju un dodamies ceļā uz Daugavgrīvas fortiem. Iekāpjam trešajā autobusā, kurš par laimi ir tukšs un braucam. Pa ceļam izgulējušies un sasildījušies izkāpjam Bolderāja un dodamies uz fortiem. Atraduši pirmo caurumu seta, ielienam tajā un čāpojam pa sniegu līdz fortiem. Ejot atrodam patvertni, kas atgādina nelielu noliktavu, ielienam tajā (mūsu otra iekarota patvertne!), pēc izpētes lienam āra, turpinām ceļu.

Pa ledu šķērsojot kanālu esam jau pie fortiem. Ielienam tajos un izbaudot to vientulības sajutu izstaigājam tos. Izejot nocietinājuma vidu sasildāmies ar siltu teju un āboliem. Pēc tam soļojam pa kādam nesenām pēdām uz vecu ēku, kas izskatās pēc muižas. Izstaigājuši visas iespējamās vietas tajā, dodamies uz torni, kurā par nelaimi tikt iekša nevar. Nekas, dodamies uz PSRS noliktavām, izstaigājam to telpas, papriecājamies par “skaistajiem” zīmējumiem uz to sienam, un dodamies āra. Pa ceļam uzejam patvertni, visai plašu un interesantu. Izejot no tas paklīstam pa apkārt esošajam mājam, sasildāmies ar teju un dodamies aplūkot parejos fortus. Izstaigājam tos un to plašas ejas, pabrīnāmies par sievietes balsi, kas nāk no fortiem, taču nevienas dzīvas būtnes izņemot mūs un iespējams paris sikspārņus tur neatradās, bet tas nu tā . Dodamies āra, izdzeram atlikušo teju un meklējam izeju. Taka ar pareizas izejas atrašanu mums īpaši neveicas (viss tur būvēts kā uz apli, un no ārpuses izskatās daudzmaz vienādi) , kāpām augša vaļņos lai atrastu pareizo pusi pa kuru iziet. Uzgājām skursteņus, kurus padarīja interesants tas , ka uz tiem atstatie gravējumi bija sakot no 1918. gada. Laimīgi atraduši izeju, uzkāpjam uz kanāla un uzmanīgi, lai neielūztu, jo ledus vairs nebij no tiem cietākajiem devāmies uz pieturu. Iekāpjam trešajā autobusā un atstājam šo interesanto vietu.

http://picasaweb.google.lv/116620921644015912809/DaugavgrivasCietoksnis?authkey=Gv1sRgCKuQu-inq8uCYQ#

_______________

Teksts un bildes: ezītis007