Ziemassvētki klāt, jāiet nu ka pabradāt.
Plāns: ziemas medīšana iz augstumiem, kamēr atkusnis – par godu rozā saldajiem bez piemērotiem apaviem – nav atņēmis visu neaprakstāmo Sūna ciema skaistumu, kurš aptvēris Rīgu. Viena no vispiemērotākajām vietām šim mērķim, protams, ir Āgenskalna TV tornis. Tā augstums apziņā rada vairāk vai mazāk veselīgas akrofobijas izpausmes, bet ziemas skaistums, manuprāt, ir kas varenāks un daudz nozīmīgāks par bailēm no augstuma. Tad nu silti saģērbos, paņēmu trīs fotoaparātus (Samsung ziepītis, advancēts digitālais Canon ziepītis un analogā kamera ФЕД-2), apziņā ekipēju vismaz trīs pārus bikšu, kurās sabāzt fizioloģiskās akrofobijas izpausmes un pēc visas ekipēšanās čammāšanās bijām jau drīz ceļā. Ārā joprojām tas riebīgais atkusnis, kurš atņem skaistumu – pat windguru dažas dienas iepriekš nebija tādu paredzējis – solīja 24. datumā -4 grādus, tā vietā bija 0 un +1 jau trešo dienu. Bet to jau jūs visi zināt – bet nezināt to, kā mums gāja objektā.
Gāja tā – pa priekšu ir Āgenskalna tirgus un tajā, protams, tirgo gardas lietas. Paķērām pa kūciņai un karstajai šokolādei, nopirkām turpat 10m virves un uzmetu pa dažam kadram torņa virzienā. Pēc ~10 min bijām gatavi doties objekta virzienā un, nonākuši tā teritorijā, atrodam pazīstamo šķērsli: vertikālas kāpnes ~20m augstumā (~30 vertikālie pakāpieni), pievienotas ēkas fasādei. Lai uz tām tiktu, nepieciešama neliels fiziskais spēks un augums vismaz uz 1,70m. Šiem diviem kritērijiem atbilstam un drīz esam uz ēkas jumta, lai katrs pēc kārtas izsauktos kā nu kurš prot – bet par vienu un to pašu tēmu: slīpais jumts ir tērpts ~10cm sniega kārtiņā un, lai tiktu uz priekšu, ir nepieciešams pievarēt šo ~6m garo, ~15° stāvo šķērsli, kurš, turklāt, rādās slidens esam. Jāpiezīmē arī tas, ka slīpo jumtu no vietas, kur sākas vertikālā fasāde, norobežo tikai un vienīgi tukšs gaiss. Ko tas nozīmē? To, ka šī vieta ir letāls slidkalniņš. Tātad, vēlams nesākt slīdēt uz leju. Pavisam vēlams. Par virvi kaut kā piemirsām, tā vietā tupus – rāpus uzlīdām pa slīpo, slapjā sniega klāto plakni. Slapjais sniegs, protams, šajā gadījumā ir daudz labāks par sausu sniegu – tas nodrošināja vismaz kaut kādu saķeri, lai gan labākā saķere apaviem ir ar pliku aprūsējušā skārda klājumu. Lai nu kā – šoreiz ir mazāk bail arī no šī augstuma – tā teikt, pieredze ārstē. Mazāk bail, pat neskatoties uz to, ka šī apmeklējuma reize ir daudz bīstamāka… Lai nu kā – pavazājāmies nedaudz pa pilnīgi tukšo ēku, piesējām virvei galus (apdedzināšanas vietā) un devāmies torņa virzienā.
Pirmā platforma. 23 vertikāli pakāpieni. Tiek fočēta apkārtne un torņa elementi. Pagaidām augstums neraisa nekādas sevišķas problēmas, neskatoties uz ~30m augstumu, kurš ļoti labi saskatāms zem restotās grīdas, kura tik eleganti laiž cauri bailes dvesošos gaismas starus. Nākamā platforma atrodama 40 pakāpienus augstāk. Sasniedzot to, tiek fočēts vēl vairāk, beigu galā savi +10-15m sniedz vēl lieliskākus skatus – i cits augstums, i citi konstrukcijas elementi, i sāk parādīties raidītāji. Nākamā platforma: vēl +40 pakāpieni. Vēl lielāks krutums, bez šaubām. Joprojām vajag uz tualeti. Un pārsteidzošā kārtā ne jau nu augstuma dēļ. Nākamā platforma: 33 pakāpieni. Nākamā: 26, nākamā – 23, nākamā – 19… Iekš pirmspēdējās platformas gaisā jūtama elektrības smarža. Mīļie raidītāji darbojas ar pilnu jaudu! Taču nu – šis vēl nav pēdējais stāvs: augšējais ir tur, vēl 40 pakāpienus augstāk! Pirmspēdējo platformu pavisam noteikti rotā kapitāls augstums, pastiprināts vējš, gaisa mitrums un elektrības smarža. Šo stāvu rotā ekrāns pret starojumu – paralēlas stieples, apjoztas ap šo torņa stāvu. Nākamā pietura – augstā starojuma zona, kurā ar pilnu jaudu darbojas 360° radioviļņus izstarojošā antena, kuras jauda, mīlīši, mutē rada metāla garšu (kura joprojām mīt manī) un ja ne pilnīgi, tad vērā ņemami disfigurē foto elektroniku: videokamera vispār atteicās turpināt filmēt, Canon digitālais atteicās slēgties iekšā (visticamāk, ka aukstuma dēļ baterijas deva par maz enerģijas) un ziepīša attēliem pa virsu redzams neliels viļņojums. Žēl, ka aizmirsu pieiet tuvāk pie monstrozās antenas un uzņemt kādu traucējumu bildi – skaisti šādi var atspoguļot spēcīgā radioviļņu starojuma ietekmi un klātesību. Lai nu kā tur nebūtu ar elektroniku – līdzi man taču ir analogā kamera, kura visu vertikālo ceļu karājas man kaklā, kopā ar Canon – izvelku to un tā pa īstam sāku fočēt visos virzienos, ar cerību, ka šis pilnībā manuālais verķis būs man gana pierunājams, lai nepārgaismotu ISO400 filmiņu – uzliku slēdzi uz 1/25, diafragmas atvērumu uz f2,8 un bliezu tik vaļā, pēcāk pamainot diafragmas atvērumu uz 4 – ja f2,8 bildes būs par gaišu, f4 vajadzētu būt normālām – kaut kā bija man slinkums šajā augstumā vilkt ārā ziepīti, lai to manuālajā režīmā izmantotu par eksponometru. Ehh, nodomāju, ka derētu tas krutais ekspnometrs, kurš uzliekams manuālām kamerām uz tā saucamā “hotshoe”, – konektors/sliedīte, uz kura visbiežāk pievieno zibspuldzi. Žēl, ka Fediņam nav man kāda zūm lēca ar kuru pievilkt sev tuvāk lietas – beigu galā analogā fotogrāfija ir gan kvalitatīvāks, gan sajūtām bagātāks pasākums par digitālās ēras ērtajiem jaukumiem.
Palika kāds viens kadrs un beidri jau bija lejā – atlika man ar beigt priecāties par augstuma sniegto episko, miglā tīto Rīgas ziemas ainavu un metāla garšu mutē. Vajadzēja pamēģināt sakost kopā divus plombētus zobus abos žokļos – tādā veidā varot noķert izlādi starp plombām un tādējādi pārraidāmo programmu skaņu – gluži kā tajā TuTrubas video, kur augstprieguma dzirkstele sniedza dažādu raidstaciju pārraižu audiālo atveidojumu – regulatora lomu spēlēja dzirksteles ceļa garums). Lai nu kā – ar pēdējiem roku un kāju spēkiem biju drīz uz ēkas jumta, saliku mani gaidošajā mugursomā fotolietas un caur ēku drīz bijām ārā un prom no objekta, pievarot vairākus augstuma šķēršļus, kuri bija pa ceļam arī nākot uz objektu.
Ko lai saka nobeigumam? Lielisks balto Ziemassvētku + akrofobiju ārstējošs bradājums ar vairākām pēcgaršām un fotogrāfijām. Pie analogajām tikšu pēc kādas nedēļas un no filmiņas pagatavošu diapozitīvus, lai skatītos tos uz lielā ekrāna. Bet pagaidām piedāvāju digitālās fotogrāfijas Jūsu uzmanībai!
Gardi,augstums (rock)!
Torņa augstums minēts kā 125 metri. Tātad augstāk nekā Zaķusalas TV torņa (97m) publiski pieejamais skatu laukums!
Par uzdrīkstēšanos diennakts gaišajā laikā – malači. Mūs reiz pa nakti izdzirdēja vietējie iedzīvotāji pa logu, un izraisījās diskusija. Solīja saukt polīčus un teica, ka 3 jau no torņa esot nolekuši. Mūsu plānos tas gan neietilpa..
njā respect :D eu varējāt to PIKFM vertikālu raidītāju nogāzt, viens maskavas rupors būtu mazāk :D
bet tā tur tak ir nejēdzīgs lauks, es tur nelīstu ne par kādu naudu …
Patika bradājuma beigās atklāt, ka sniegs vairs nelīp un pa slīpo jumtu līdz kāpnēm tikt var vienīgi diezgan ātri slīdot… Bez iespējas bremzēt. Nekas, citu ceļu atrast nebija grūti.
Bet tornis ļoti patīkams, miglainā panorāma mierīgi pelēka, antenu šķīvji rada industriālu noskaņu, bet… Es tur laikam vairs nekāpšu.
Sen jau nav vairs kā pirmajās reizēs – nav baiļu, nav šaubu vai konstrukcija izturēs, skats no augšas jau cik reizes redzēts, un plus vēl starojums. Man šķiet, man pietiks šī objekta baudīšanas. Jāsameklē kaut kas jauns, lai atkal aizrautos elpa un atkal dzīslās ritētu adrenalīns.
Tiešām brīnos ka gaišā dienas laikā šitas izgāja cauri, atliek kādam jāklim uzlīst vantīs un visa Rīga viens liels sastrēgums.
Bet starojums vēzīti gan labi pabaro. Ja tur tiešām ir pikfm apraides antena, kas raida uz visām pusēm (jo daudzas citas antenas uz šī torņa ir virziendarbīgas un līdz ar to nav kaitīgas pieejot no pareizās puses), tad lieti atgādināt elementārās fizikas kursu – starojuma jauda ir apgriezti proporcionāla attāluma kvadrātam. respektīvi jo tu vāk jo daudz šausmīgāk.. ajē
Ir ir tur PIK antena. Nu, būtu jau glīši uzzināt cik un kā ir saņemts : D
Izskatās daudz ISPi savas antenes sakāruši. Bet kur tad paliek naudiņa par torņa izmantošanu? Neizskatās ka kāds par to viņu krāsotu. Ja nekrāsos – sarūsēs.
naudiņa tiek zolīdi nodzerta :D
ja tas tornis norūsēs un nobruks pazudīs PIK, Europa+, Merkurs, Lider Fm …
Kāds raudās? diez vai ;)
tikai ISP būs problēmas un apkārtējām mājām …
Brīnišķīgi! Bildēs saskatāmā rūsa uz konstrukcijas rada dalītas sajūtas un šaubas par šī objekta apciemošanu, tāpat arī negribētos izjust Disfiguratora pieminēto garšu mutē.. Skrāpēšanās pa jumtu bija tikpat episka kā izskatās? :D
Nu diezgan adrenalīnaina sajūta līst, ja nezini vai tas vispār iespējams. Tā pabaisi jau bija, jo es pirmais kāpu pa kāpnēm un man pirmajam vajadzēja līst augšā, bet tādēļ jau bradājam, lai baudītu to sajūtu, kuru uz dīvāna sēžot nekad nenoķert.
Man nekāda garša mutē neparādījās, bet pie šķīvjiem gaiss tiešām mazliet smaržoja pēc ozona. Pavisam mazliet. Antenu jauda noteikti nevar jonizēt gaisu. Droši vien kādā no raidītāju kārbām kaut kas bija sagājis dēlī.
Varbūt man tā garša bija:
a) Placebo efekts;
b) PSRS plombu mijiedarbība ar radioviļņiem?
Tornis, starp citu, ir stabils – vismaz mūsu apmeklējuma reizē bija. Pretējā gadījumā šaubos, vai es būtu varējis uzlīst augšā :D
NICE!!! Klau… par to garšu mutē…. es nedomāju ka tas no starojuma/ Esmu bijis augšā vēl lielākā tornī Zviedrijā. Tas ir no asinīm mutē. No sasprindzin;ajuma cilvēks sāk nedaudz asiņot. Īpaši mutes dobumā. Bet jūs esat riktīgi malači!!!! Tik uzmanīgāk nākošreiz. :)
Sasprindzinājums gan man sevišķi nebija. Spēku trūkums gan.
Visu cieņu. Mani tādā konstrukcijā ar sūdainu mietu neuzdzīt.
Tad jau tu laikam esi no tiem, kurus no patvertnēm un katakombām ar sūdainu mietu nevar ārā izdzīt, ko? :D
Ar jebkādu mietu mani grūti izdzīt no astoņdesmito gadu beigās/deviņdesmito gadu sākumā pamestām administratīvām ēkām. “Perestroikas” propogandas plakātu stulbumā un “auseklīšu” un kooperatīvu laiku atlieku naivumā ir kaut kāds šarms.
Augstākais, kur pats esmu bijis ir Zaķusalas televīzijas torņa augšējā raidītāju platforma, tā, kas labu gabalu virs kafuškas un skatu laukuma. Bet tur es biju legāli, darba darīšanās, un braucu augšā ar liftu un pēc tam pa elegantām metāla trepēm..
Esho raz uvizu mudaki ebanie,chto vi tam laziete…Suka,mentov vizovu i pomogu vas spustitj vniz… Padli galimie. Kto vam prava dal,lazitj tam?
Nehuj delatj ? Ja vam bljatj glaza vashi na zopu natjanu. Pidori !
Redz, kāds intelektuālis mēģina draudēt!
Nosūtīju cilvēkam sekojošu mail: “Cienījamais (?) radiotehniķi, nedraudiet, lūdzu, kā mazs bērns (tāpat šie draudi nedarbojas), bet rīkojieties nākamreiz, ja Jums ir aizdomas, ka tie, kas lien tornī, to dara ar sliktiem nodomiem (lauzt, plēst vai atvienot).
Sarunāts?”
Pidori,draudet….ja vam podarucu skati ! Vi pizdaboli, vam ne zalko vashih mozgov ? na verhu,gde vasha kamera s displeem gljuchila – 20 kW moshnosti !!! Ebanutie na vsju golovu ……… U vas rak krovi esho ne nachalsja? idite k vrachu srochno, pediki ili Xuj stojatj ne budet do konca zizni i zdohnite skoro. nado golovoj dumatj svoej,a ne zopoj kogda zaleztj hocetsja tam,gde nepolozeno. Ljudi tuda podnimajutca,kogda virubajut vsjo,a vi mudaki brodite,gde odin raz vas pojmajut i viebut v zopu. I togda budite krichatj – Draudet…. Urodi ! 20kw izlucenie…. pizdec….
Lider FM tam net,pridurki
Nu ko brēc, prātvēder? Neesam tupi, zinām ka antenas darbojas. Starojums, nestarojums, dzīvojam tikai vienu reizi. Kas ir, labāk dzīvot kā jūs – urlas? Telefonus zagt, lētāko alu dzert un kauties?
Kāpēc neesi vēl izsaucis mentus? :D
Man šķiet tukšpaurīgi tas, ka tu vārdus “bljadj” un “xui” lieto pieturzīmju vietā. Tev pašam nešķiet?
Pīzdāboli ir pārāk latvisks termins, lai to brīvi lietotu slāvs, tā ka beidz maskēties aiz vāji konstruētas krievu/latviešu valodas – izvēlies vienu valodu, kurā būt klauns un ālējies tā, lai mums ar jautri :)
Un tas Tev nav radioaktīvais starojums, tā ka pie kājas tie 20kW, kas saņemti ~5min ilgā brīdī. Lai kāds radiotehniķis izrēķina saņemto dozu (Tavi minētie 20kW @5min) un paskatās vai tas atstāj kādu negatīvu iespaidu uz veselību. Kā zināms, torņa pakājē dzīvojošajiem tad vajadzētu būt sen mirušajiem – tirgus tantiņām un paviljona apmeklētājiem ar, jo, lai gan lejā starojums ir mazāks, attiecīgie cilvēki to saņem krietni ilgāk, tātad, – lielāka doza. To tā kā radiotehniķim vajadzētu zināt). Man jau šķiet, ka nekas tur ļauns augšā nav – neviena bubuļa, neviens dēmons. Tāda pavāja antena, kura pārsedz ~Rīgu. Beigu galā tīri labi mana aparatūra šodien šancēja, nekādu sūdzību.
“odin raz vas pojmajut i viebut v zopu.”
Tev, radiotehniķi, vajadzētu piedomāt pie valodas lietošanas, jo tā vien izskatās, ka Tu bradātājus vēlies paņemt pa geju modei – tā vien gribas, ka matom jāber. Vismaz neviens cits man par bradāšanu nav teicis, ka paņems dupšelī – Tu tikai tāds anonīmais potenciālais gejlords mums te uzmeties :)
Patiesībā viss ir baigi vienkārši – kādu antenu saplēsām? Kaut ko tornim sabojājām? Jumtu ielauzām?
Nē, neko no šī neizdarījām. Tātad, potenciāli Tu esi kāds no šo radījumu tipu pārstāvjiem:
1) Neta trollis, kam patīk uzjautrināties;
2) Agresīvs un bez pamata norūpējies tehniķis (par ko šaubos, jo e-mail adrese radioteh@inbox.lv nekur nevienā sludinājumā nefigurē un vispār netā nemētājas – kas liecina par to, ka vai nu nedzīvojies netā (kas, kā redzams, neatbilst patiesībai – šāds e-pasts vismaz kaut kur parādītos), vai arī tā ir jaunuzcepta e-mail adrese, lai padirstos netā);
3) Goda vārds kāds kaimiņu mājas zilonkulis, kas rūpējas, lai dupsējamais materiāls nebūtu visupirms saņēmis starojumu. Citādi Tu te tā necenstos te kādu mācīt dzīvot, vai ne?
Ja turpināsi tādā pat garā izteikties, Tavi komentāri tiks aizvākti un Tev tiks liegta iespēja arīdzan šeit ko komentēt. Varēsi vārīties savā suliņā.
Un varbūt pietiks, ko – miers? Dzīvo savu dzīvīti un mēs savu. Brēkt varēsi sākt tad, kad kāds būs ko salauzis vai atteiksies Tev uzgriezt muguru.
Super raksts, bildes ideālas, komentāri arī līmenī! :) Arī ļoti gribētu iemēģināt šādu augstumu, bet kā jau rakstā bija minēts, par caurspīdīgajām grīdām, man pat 25m tornī liekas, ka nomiršu, ja vēl vējš uzpūtīs. :D