bradajumi.lv

Vai bradāt ir legāli?
Šie ir tie apsvērumi, kas šo aktivitāti nošķir no, teiksim, parastas pastaigas! Tā nu mūsu sabiedrība jau izsenis ir augusi, ka tai nepieciešams rakstisks aizliegums vai priekšraksts, kas atturētu kādu noziedzīgu darbību no dzimšanas un realizēšanas – kaut vai to pašu objektu izlaupīšanu, piegānīšanu un demolēšanu. Līdz ar to tie tiek sargāti ne tikai ar likuma juridisko spēku, bet arīdzan ar kaut ko pavisam taustāmu - ar videonovērošanas kamerām, dažādiem kustību un pat biometriskajiem sensoriem, slēdzenēm, sargiem un suņiem, kā arī ar garāmgājēju modro aci. Un tas ir vairāk kā pašsaprotami, lai gan godprātīgam bradātājam (ja runā par bradātāju, tad lielais vairums ir godprātīgi) no tā nākas ciest - slēpties no šīm ierīcēm, riskējot būt aizturētam kā zaglim/demolētājam, u.tml. Tikai un vienīgi tamdēļ, lai varētu iekļūt kārotajā objektā ar mērķi to apskatīt un iemūžināt sevī. Šādā aizturēšanas potenciālā tad arī ietveras izteikta daļa no bradājuma būtības: ja pieķers, pirmā doma būs tā, ka esi zaglīgs un sodāms kaitnieks, nevis tā doma, kas ir krietni tuvāka patiesībai – tu esi iekļuvis teritorijā, lai fotografētu, pētītu un baudītu „pamestus” objektus, kuros vairumā gadījumu sardze savā ziņā pilda nākotnes cerību sargāšanu. Bet ne tikai – sargā arī no tiem, no kā jāsargā: no bezpajumtnieka; no noziedzinieka, kuram vieta varētu būt saistoša krāsaino metālu ieguvei vai noziedzīgo darbību pēdu slēpšanai; no vienkārša tīņa, kas demolē, īsti neapzinoties savas muļķīgās rīcības sekas, nodarot neatgriezenisku kaitējumu objektiem; visbeidzot no nākamās bīstamākās subjektu kategorijas aiz noziedziniekiem un bezpajumtniekiem – no narkomāniem un, sauksim lietas īstajos vārdos – urlām, kuri nekautrējas svešiniekus, piemēram, nomētāt ar akmeņiem – kā tas bija kādā vispārzināmā objektā ārpus Rīgas, kurā cilvēka grupiņa mēģināja uzņemt kādu amatieru filmu. Lai nu kā - uzskatamāk būtu nosaukt dažādas darbības un to, ko Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti par tām saka. Tātad, bradātājs riskē: Lasīt tālāk »

Civilās aizsardzības likuma 2.pants
2. Likuma mērķis. Likuma mērķis ir radīt civilās aizsardzības sistēmu katastrofu pārvaldīšanai, nodrošinot tās darbības tiesiskos un organizatoriskos pamatus cilvēku, īpašuma un vides aizsardzībai katastrofu gadījumos un pastāvot katastrofas draudiem.

LR Ministru kabineta sēdes protokola Nr.76 37.§ Par civilās aizsardzības aizsargbūvju turpmāko izmantošanu 2. punkts
2. Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā ietverto atbalstīto risinājumu par atteikšanos no civilās aizsardzības aizsargbūvju uzturēšanas, Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā konkrētus priekšlikumus par turpmāko rīcību ar katru minēto objektu grupu. (M.Segliņš, A.Pencis, I.Godmanis), 2008. gada 28. oktobrī

Viss ir ļoti vienkārši: Ministru kabinetam (valstij) pieklīda atskārsme, ka valstī esošās 311 patvertnes nav ekonomiski un sociāli izdevīgas. Tika sastādīts informatīvais ziņojums, kura ietvaros tika lēsts, ka 288 patvertņu (to, kuru atjaunošana būtu izdevīgāka) atjaunošana maksātu 7029575 naudiņas (a) valsts iestādēm - Ls 1 543 560; b) pašvaldību iestādēm – Ls 1033942; c) komersantiem – Ls 4452072) un ikgadējā 288 patvertņu uzturēšana maksātu 1375865 naudiņas. Pamatojoties uz šo ziņojumu tika izdarīti grozījumi vairākos normatīvos aktos, kuros bija paredzēts, ka par CA aizsargbūvēm gādā valsts. Grozījumus izskatīja, akceptēja un izsludināja un kopš 2009.gada 30.jūlija likuma „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (stājas spēkā ar 2009.gada 13.augustu) valsts vairs negādā par šīm būvēm. Starp rindām vai virs tām runā realitāte, protams – par tām netika gādāts arī kopš ~1994. gada, kad tās tika pārņemtas – citādi to tehniskais stāvoklis būtu pavisam citāds. Tātad, valsts domā, ka šīs būves nav lietderīgas, jo prasa čupām piķa un iegūtais (saglabātais) resurss pasargātu tikai nenozīmīgos 5% valsts iedzīvotāju. Visu 311 patvertņu demontāžas izmaksas ir 197661 Ls (valsts maksā 338888; pašvaldības 177146; komersanti 681627 Ls). Izmaksas lēstas uz 2008. gada 23. septembri. Tagad Civilās aizsardzības likums nosaka vien to, ka CA ir jāmāca; pašvaldībām ir jāizstrādā CA plāni; jāveido trauksmes izziņošanas sistēma un teju visi uzdevumi ir deleģēti VUGD, un sūdu gadījumā spēsim vien tik, cik evakuēties uz drošāku vietu. A ja visa Latvija? Lasīt tālāk »

Līgatnes klinšu pagrabi un vienkoču parks:
http://picasaweb.google.com/Disfigurator/Ligatne#slideshow/5404613244414088466

“Pansionāts”
http://picasaweb.google.com/Disfigurator/Pansionats#slideshow/5404612585849931618
Stāstīja gandrīz vai visādus zilus brīnumus - gaisa apgādes sistēma neesot darbināta nekad (lai gan dokumentācija nosaka vispārēju pārbaudi reizi 3 gados un darbināšanu mācību laikā); tiekot veikta videonovērošana ar ļoti maziņām kamerām - pieminēja “taurenīšus”, ko uztvēru kā autonomi lidojošas vai vadāmas videonovērošanas ierīces; 80. gadu Elektronika datoriņš esot nomiris, kad tam pieslēgts internets… Un vēl negribēja neko teikt par to, kas sakaru jomā noticis ārpus objekta Bet vispār jau tīri jāpiekrīt tam, ka visnotaļ sasteigta gida būšana - nepamatoti sasteigta, manuprāt. Daudz telpu tāpat arī tika neapskatītas, jo tas neesot lietderīgi. Tāpat arī nelaiž dzīvojamajā blokā - tas esot tukšs, tomēr teica, ka tajā esošajās noliktavās glabājas CA aprīkojums - Geigera skaitītāji, gāzmaskas u.tml. lietas. Tiesa, nezināja viņa teikt kas par gāzmaskām - GP-5 vai GP-5m, - raustīja plecus. Arī fotografēt ļāva tikai 3 telpās - tiek ievērota kaut kāda nevajadzīga slepenība. Jā, informācija tur ir derīga arī mūsdienās katastrofu un kataklizmu gadījumos, bet vai tāpēc tur kas slēpjams? Nez. Izzināju arī to, ka šiem arhīvā esot dažādi CA audio un video materiāli - PSRS vadoņu runas ‘n stuff. Jautāju vai 16mm filmu formātā, teica, ka nē - VHS un tā. Varot tos dabūt digitālā formātā - tūdaļ arī aizrakstīšu šiem mail par šo materiālu iegūšanas kārtību.
Jā, kolēģiem bija interesanti pavērot to, kāds militāri intelektuālais mērogs bija PSRS valstsvīriem, bet man bija interesanti paklausīties detaļas par objekta darbību un uzdot viltīgus jautājumus, hehe. Jāpiezīmē, ka apmeklētāji gan ir stulbi - stāstīja, ka daudzi gaisa attīrīšanas un apgādes kompleksa iekārtas notur par veļas mazgātuvēm vai spirta brūžiem, kā arī citādi muļķīgi vizualizē redzēto. Arī Saldus jaunieši izcēlušies, sākot smieties pie gides stāstītā par PMK - lieta tāda, ka Saldus rajonā ir tāds naktsklubs. Jā, objekta ēdnīca - momentāns laika mašīnas ceļojums uz pamatskolu un sanatorijām bērnībā.

Nost jauktais LMR, siltummezgls un patvertnes medības industriālā kompleksā
http://picasaweb.google.com/Disfigurator/UE20091114#slideshow/5404617668303184786
Nevajag, nu nevajag tā darīt - patvertņu medību laikā uzrauties uz suņa nožogotā teritorijā, bradāt ar apšaubāma “satura” tipiem un fotografēt nakts laikā, lavoties pa apsargātu teritoriju. Bet pret pēdējo nevarēju neko līdzēt - nu glīta tak ir tā figņa “don de l’union Sovietique”, vai ne? Bet tā jau glīšs veloUE visas nakts ilgumā - ar tējām un Civilo Aizsardzību ^^

http://www.bunkurs.lv/pages/

EDIT@13:48
Es esot šos pārpratis - materiāli ir Valsts vēstures arhīvā. Loģiski, ka tur ir - tikai maksā tas joks naudu. Bet nu - derētu aiziet un izfiltrēt interesantākās lietas un dabūt to kopijas, hehe. Ir arī tāds pakalpojums - skatīties kino uz vietas vai iegūt nešanai uz mājām uz vienu dienu. Ideja kino vakaram?

P.S.
Man negribas daudz muldēt. Tamdēļ došu skatīties UE bildes: ex-TV centrs; Vangažu zvēraudzētava pirms un pēc.

1970. gadu PSRS Civilās aizsardzības izstrādājums, paredzēts radioaktīvā starojuma intensitātes un dozas noteikšanai. Bija paredzēts gan militārpersonu, gan Civilās aizsardzības vajadzībām. Šis ir viens no daudzajiem agregātiem jonizējošā starojuma noteikšanai - pastāvēja vairāki DP sērijas modeļi, kur pēdējais, cik zinu, ir 6. sērijas (DP-6). Bija arī citi agregāti: dozimetri un stacionāri uzstādāmi DP sērijas ražojumi, kuri konstanti darbojas ārpusē (pie fasādes, teiksim), sniedzot iekšā esošajiem aktuālus datus par stāvokli aiz mūriem. Zemāk esošā informācija ņemta no CA plakātiem, attiecīgo divu iekārtu manuāļiem, tehniskajām pasēm un ekspluatācijas materiālie, kā arī pieredzes darbā ar to. Tā kā neesmu ne tuvu elektronikas un radioaktivitātes speciālists, laipni gaidīšu konstruktīvu kritiku un precizējumus, ja tādi kādam radīsies, jo beigu galā datus neizdomāju pats, bet norakstu no CA plakātiem un manuāļiem. Cena Latgalītē ~20Ls.

РАДИОМЕТР – РЕНТГЕНМЕТР ДП-5A

Komplektācija:
- Koka kaste ar metāla stūriem minēto lietu komplektēšanai;
- Ierīce ДП-5А;
- Fultāris (māsklīgā āda);
- 2 dažādu garumu siksnas (1 pleciem un 1 viduklim, līdzīgi kā GP-5 gāzmasku somiņām);
- Austiņas (tips ТГ-7М);
teleskopiskais zondes pagarinātājs (pagarinājums no 450 līdz 720mm);
- Ārējās barošanas iekārta, kas nodrošina aparāta barošanu ar pastāvīgu strāvas plūsmu 3, 6 vai 12V, atkarībā no divu atsperotu kontaktu stāvokļa. Vada garums – 10m;
- Б-8 tipa kontroles preparāts (kontroles radioaktivitātes avots Sr90-Y90), piestiprināts pie futrāļa;
- 3 barošanas avoti 1,6-ПМЦ-X-1,05(КБ-1), kuru glabāšanas laiks ir ne ilgāks par 2mēn;
- Hermetizēšanas čehols;
- Skrūvgrieznis;
- Rezerves daļas – lampiņas (skalas izgaismošanai), starplikas un skrūvītes;
- Tehniskā dokumentācija - 2 grāmatiņas: tehniskais apraksts/lietošanas instrukcija un pase.

Tehniskie dati: Lasīt tālāk »