bradajumi.lv

Jebšu nepabeigtās dzemdes apmeklējums #2. Ko var pastāstīt par objektu? neko īsti - palicis tikai visnotaļ grandiozs un iespaidīgs konstrukcijas skelets ar dažām interjera instalācijas pazīmēm un lielisku skatu no jumta. Bet nu - varētu izvērst pētniecību un atrast plānojumu un tad, vadoties pēc tā, aiziet uz kādu plānoto dzemdību zāli vai nama vadītāja kabinetu, apstāties tajās telpās un izjust svēto mocību perverso klātesību…
Bet uz ātru roku varu vien piedāvāt šo ieskatu vēsturē un šo abu bradājumu slaidšovu.
___________________
*pakāpienu skaits no pagraba līdz jumtam

© 2009, Disfigurator; bradajumi.lv

Citiem vārdiem - cilvēka maitāšana ar UE. Cilvēka, ar kuru, visticamāk, būs produktīva sadarbība tieši UE lietās, uz ko ceru. Vismaz man patiktu un tiktu radīts kāds cienījams informatīvais materiāls par UE Latvijā – vismaz tāds būtu tas mērķis. Lai nu kā – tikāmies, pārrunājām projektu, nodevu savu vīziju rakstveida formātā (17lpp) un tad arī nolēmām bradāt. Lasīt tālāk »

Nākamā pietura: Vangažu pilsētas karte Siguldas šosejas malā - pabraucu garām, domādams - jāpaskatās. Fiksi cērtu riņķī un dodos skatīties. Ieraugu apzīmējumu, kurš būt “pamesta apbūve”. Ilgi skatos uz karti un domāju - kur tad ir tā vieta kartē, kurai radīts tas apzīmējums? Visbeidzot ieraugu un neticu savām acīm - TĀDS plašums kartē iezīmēts (skatoties relatīvi, proporcionāli ar pilsēteles platību)! Divas reizes nav jāmin – 19:08 velo jau ripoja pa nofotografētās kartes rādīto ceļu. Nedaudz maldoties un fotografējot vienu ēku pa ceļam, kā arī uzprasot vietējiem par tādu un tādu ielu, drīz esmu galapunktā un acīm tiešām paveras plašums ar lauksaimniecisku apbūvi - milzīgs daudzums koka konstrukciju un dažas betona būves - garāžas, caurlaides punkts, katlu māja, kaltes, elektrības transformators, kūts un vēl citas pamatīgai saimniecībai nepieciešamas ēkas, kopskaitā ap simtu noteikti. Un kas vēl skaisti: aust miglots vakars un tajā pat brīdī rodas Silent Hill atmosfērai līdzīgs priekšmets.
Centos sistemātiski izstaigāt objektu un iemūžināt skaistāko un objektam raksturīgāko, taču nu jau atkal ir klāt mīļotais Horror - uztraukums par riteni potenciālo zagļu dēļ. Šausmas pastiprināja arī fakts, ka pa teritoriju vēl staigāja divi, un ka nebiju velo saslēdzis - tūdaļ būtu bijis jābrauc uz citu ēku. Tad nu devos pakaļ ritenim. Vairākas reizes, ar atvieglojumu to ieraugot katru reizi - arī tajā reizē, kad šie divi bija metrus 30 no tā, dodoties prom.
Prātoju: kas tas ir par objektu? Atbildi sniedza atrodamie priekšmeti: simtiem būru! Varbūt pat tūkstošiem - sakrauti glītās un ne tik glītās, nedaudz episkās kaudzēs. Izvirzīju versiju: trušu audzētava. Un jāsaka kā ir - turpmākajā bradājuma laikā neatradu neko tādu, kas man teiktu, ka kļūdos.
Taču atradu ko citu: pilnībā nogruvušu ēku un kādu nepatīkamu skaņu: stūmos ar velo apkārt gruvešiem, kad izdzirdu to satraucošo skaņu – „sssssss”. Jap, izdevās man otru reizi vienā vakarā saplēst kameru. To pašu! Laime bija klāt, turklāt sāka arī līt. Atkal.
Ar pēdējo 3 bateriju komplektos esošo enerģiju pabeidzu fotografēt ko vien varēja pabeigt fotografēt un stūmos vēl kādas pamestās ēkas virzienā - kaut kā enerģija vēl bija baterijās un fotografēju bomžu midzeni. Un te atkal Horror - bija man virsū pančo un tas maita spēlējās ar ambienci - likās, ka atnākuši daži mājās un atkal, sirdij dauzoties un rokām grābstoties gar piparu gāzes balonu, izsprāgu no ēkas kā maucīgs korķis un atradu tur neko! It kā kaltēs ar taureņu spārnu skaņu un riteņa bažām man nebūtu gana šausmu vienam vakaram. Pareizi - nav jau ar ^^
Tātad, 20:33 riepa ir cauri otru reizi un 20:38 zvanu Spamam un jautāju par mašīnu. Šis uzzvana Ģirtovičam un viņš atbrauks pakaļ. Ir pasaulē tomēr lāga cilvēki vēl, aha, ir. Nedaudz. Tātad, visu svēto uzraudzīts, sarunāju auto. Tikšanās vieta – kāda nejauša pietura. Bridu ārpus teritorijas pa līdz viduklim augsto zāli un apkārt bija tikai tumsa. Ieslēdzu velo gaismas un devos turp, no kurienes nācis. Taču tagad bija citādāk - uz ceļa ieraudzīju zalkti. Turklāt tīri milzīgu - savi 30cm noteikti. Šim bija fotosesija, pēc kuras man bija braukšana ar pilnīgi tukšu riepu savus 3km līdz šosejai - līdz pieturai, kurā gaidīju sarunāto auto šajā lietainajā un naksnīgajā bradājuma noslēguma sekcijā. 21:12 gaidu mašīnu uz šosejas un, nobraucot ~3km ar sauso aizmugurtējo riepu, it kā nejutu baigo slodzi uz aploces. Visam vajadzētu būt ok ar tās turpmāko lietojamību – izvēlējos braukt un riskēt, jo tā tomēr ir ātrāk (~9km/h) un ērtāk. Stāvot pieturā, konstatēju - lukturī ir kondensāts un baterejas sausas gandrīz. Rezultāts: tik nespožu gaismu no LED Lenser redzu pirmo reizi, šķiet – mājās šo kondensātu ar optikas palīdzību projicēju uz griestiem, hehe.

© 2009, Disfigurator; bradajumi.lv

Ir bez piecpadsmit seši - ceļos uz velobraucienu ar kolēģiem - atļāvos pirmo reizi ar viņiem labi pavadīt laiku pa šiem ~2 gadiem. Aha, esmu slikts. Apmēram astoņos esmu pie Juglas centra un tur tiekamies ar vienu kolēģi un braucam ar velo uz Rāmkalniem. Taču tas ir pavisam cits stāsts - tagad par UE! Varu minēt vien to, ka sanāca laba laika pavadīšana gan velobraukāšanā, gan (it īpaši) bradāšanā - sanāca ekstrēmākais bradājums līdz šim, šķiet.

_____________________________________

RESTORĀNS „SĒNĪTE”
_____________________________________

Kaut kā, braukājot objektam garām daudz reižu pagājušajā atvaļinājumā, nebiju piefiksējis, ka komplekss ir pamests. Nezinu kāda idiotisma dēļ, taču tāds nu ir fakts. Bet piefiksēju šoreiz - tur viņš ir: glorificētais atklājums, leģendārais restorāns, kurš pēc tam tiks iekarots kā UE objekts. Pašlaik izdarīju vien trīs lietas:
1) radīju caurumu un nodomāju: ko kolēģis par to padomāja? Jurists nesankcionēti grib iekļūt iekšā objektā? Lai nu kā – ceļš iekļūšanai bija vaļā un tas tiks izmantots pēc kolēģvelo pasākuma. Radīto caurumu piesedzu no liekām un, iespējams, objektam bīstamu indivīdu acīm;
2) pārsitu aizmugurējo riepu ritenim. Protams, ka rezerves kamera un pumpis līdzi nav. Ģēnijs;
3) fotografēju objekta fasādi un tā apkārtni.  Lasīt tālāk »