Fanatic jau sen mani centās pierunāt doties uz kolektoru un sameklēt sūkņu staciju, bet vienmēr atgadījās kādas ķibeles, kas man liedza prieku atgriezties tajā smirdošajā caurumā. Pēdējā ķibele bija lietus – vairākas dienas ar īsiem pārtraukumiem lija un es nedevos uz kolektoru jo negribēju lai mani aizskalo pārāk augsta ūdens līmeņa vai sūkņu ieslēgšanās dēļ. Pēc piecas minūtes ilgas telefonpierunāšanas es Fanatic paskaidroju, ka gribu dzīvot nevis noslīkt, bet Fanatic atbildēja, ka viņš esot manī vīlies. Nopietni, tā arī pateica. :D
Tad nu beidzot lietus bija mitējies, grupa nokomplektēta – Fanatic, Dāvis un es – himzas Dāvim un Fanatic sadabūtas, un varējām doties. Nē, tomēr nevarējām. Izrādījās, ka Dāvim nav gāzmaskas. Tas nozīmēja, ka jādodas uz kādu no aprīkojuma krātuvēm un jādabū maska ar normālu filtru. Domāts – darīts. Neilgi pēc pusnakts iestāšanās pārlīdām pāri sētai (ar kādu piekto piegājienu – paldies mātei Paranojai) objektā RA, un klusi devāmies uz patvertnes ieejas pusi. Pie ieejas gan ir piekaramā atslēga, bet atliek tikai noskrūvēt metāla plāksni pie kā tā piestiprināta, un ceļš ir brīvs.
Patvertni apskatījām fragmentāri jo diennaktī joprojām ir pārāk maz stundu un bradājums kolektorā var ievilkties daudzu stundu garumā. Atradām piemērotu gāzmasku, piemeklējām filtru, un devāmies projām no patvertnes, nostiprinājuši atslēgu vietā.
Pēc pusstundas jau bijām pie LMR. Paņēmām aprīkojumu, sameklējām ieeju. Vēl īss paskaidrojums kā pareizi uzvilkt un pēc iespējas hermetizēt himzas, saģērbšanās un tad jau devāmies lejā pilsētas kloākā. Šoreiz iet bija vieglāk – gājām zosu gājienā un ik pa laikam mainījāmies vietām. Sākumā bija ok, pēc tam kļuva karsti. Tad parādījās nogurums. Apstājāmies, pārmijām dažus vārdus, bet tā kā sarunu membrāna bija tikai manai gāzmaskai, bija grūti saprast ko saka pārējie. Pēc īsa atpūtas brīža gājām tālāk. Atradām arī vietu kur no resnas caurules sienā periodiski ar lielu troksni izplūst ūdens. Šo skaņu es otrajā kolektora bradājumā biju noturējis par sūkņu radīto vilni un sācis nožēlot, ka vispār lienu pazemes objektos. Gaidīt kārtējo ūdens gāzmu nolēmām atpakaļceļā. Pagaidām – uz priekšu, uz sūkņu staciju.
Bija garām tuneļa pagriezieni, vairākas resnas caurules, kas apgādā ar svaigām fekālijām šo ne pašu smaržīgāko pilsētas daļu. Tagad cik vien tālu sniedzās luktura stars, bija redzams taisns tunelis. Vietām bija daudz dūņu un grūti soļot, vietām dūņu tik pat kā nebija un pārvietoties vieglāk. Atpūtas brīži kļuva biežāki. Sākumā izmetām pa jokam, tagad parādījās pesimistiskāki komentāri.
-Kā tu domā, vēl tālu?
-Ko?
-Es saku, šis tunelis iet uz elli.
-Nesapratu, runā skaidrāk!
-Eh, lai paliek.
Varēja redzēt, ka Dāvis un Fanatic nav bieži lietojuši gāzmaskas – saprast gāzmaskota cilvēka runu ir jāpierod.
Turpinājām iet. Izelpotais gaiss ir karsts – gandrīz vai dedzināja seju un acis, himzā jau mirku kondensātā, gāzmaskā man pa degunu noripoja sviedru lāse un palika karājoties deguna galā. Pretīga sajūta. :) Mēģinājuu to nokratīt, bet nekas nesanāca. (Te derētu tas vemjošais smailijs). Atspiedos ar muguru pret sienu kas auksta kā mitra pagraba elpa, un centos cik necik atdzist. Drīz sāka salt mugura, kaut gan seju joprojām dedzināja karstā elpa. Protams, himzu šāda dzesēšanas metode tikai noķēpāja vēl vairāk. Gājām vēl kādu laiku, līdz ieraudzījām, ka no griestiem nokarājas prezervatīvu un citu atkritumu kokteilis. Nevarētu teikt ka prezervatīvi šajā murskulī būtu dominējošie, bet visacīskrītošākie gan. Mēģināju nofočēties ar prežu karekli, bet no manas gāzmaskā tērptās sejas bildē vien maza daļa bija redzama. Nu vienalga, metu mieru. Devāmies tālāk. Nu atpūtas brīžos vairs nerunājām vispār, es izslēdzu gaismekli, atbalstīju rokas pret ceļiem un mēģināju cik nu iespējams atpūsties. Atkal gājām. Kājas cilājās arvien gausāk, nāca miegs, gribējās dzert… Un tad nolēmām ka pietiek. Atpūtāmies minūtes piecas un sākām iet atpakaļ. Visnepatīkamāk bija iet pa pilnīgi taisno tuneļa posmu – nekādu orientieru lai noteiktu noieto attālumu, nebija īsti skaidrs cik tālu vēl līdz izejai. Pāris reizes ar galvu ieskrēju pusatlupušos apmetuma gabalos pie griestiem… Sāku atpalikt. Tā gribējās gulēt… Dāvis un Fanatic pagaidīja līdz panāku viņus un tad:
-Ansi, tev uz galvas prezervatīvs!
Tas manu garastāvokli neuzlaboja. Līdz tam man uz galvas vēl nebija bijis prezervatīvs, bet nu, saņēmis šo burvīgo vēsti, es nemaz nejutos priecīgs, lepns, ievērojams, vai kaut kā tā. Faktiski es jutos diezgan draņķīgi.
Mēģināju to gumiju no galvas dabūt nost, bet pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem Fanatic paskaidroja, ka man uz galvas prezervatīvs nav bijis. Mjā, apziņa, ka man uz galvas nav kaut kāda čalīša podā nolaists spermas balons, ir patīkama.
Bet dažas minūtes vēlāk es gandrīz ieskrēju ar seju/gāzmasku tajā pašā vecajā prezervatīvu sakopojumā…
Un tad jau arī bija klāt caurule, kuru gribēju safočēt. Gaidījām minūtes piecas un tad ūdens sāka plūst spēcīgā straumē un mutuļodams atdūrās pretējā sienā. Fanatic vēlāk teica, ka ieskrāpējis sienā atzīmi un ūdens līmenis pacēlies, ja pareizi atceros, vairāk kā desmit centimetrus. Vairākas reizes nofočēju, mazliet pafilmēju pazemes „strūklaku”, un kad straume noplaka turpinājām iet. Atkal uzmācās garlaicība un apātija, bet drīz vien bija klāt caurums griestos ar tajā iekārto virvi un jaundzimušās dienas gaismu. Izlīdām ārā, iebridām Zundā ar himzām un gāzmaskām un centāmies tās daudz maz notīrīt.
Kad novilku aizsargtērpu, izrādījās, ka vienīgi zābaki ir sausi – jaka un bikses bija slapjas no sviedriem un kondensāta tik ļoti it kā es būtu lietū izmircis līdz pēdējai vīlei. Nav brīnums, ka tik ļoti gribēju dzert. Kad nokļuvu mājās, pusstundā izdzēru pusotra litra ūdens pudeli gandrīz tukšu.
Nolēmām meklēt sūkņu staciju virszemē un nokļūt tajā pa kādu no tuvākajām lūkām jo četru stundu bradājums kanalizācijā nav tā lieta ko atkārtošu tuvākajos mēnešos, bez tam stacija var būt dievs vien zina cik tālu. Viens ir skaidrs – kanalizācijā vēl ilgi nelīdīšu.
Pārējās bildes galerijā >> Trešais kolektora bradājums
Zini – apraksts ir sanācis tīri vai ar daiļliteratūras elementiem – stāstiņš ^^
cik sapratu tas pie olimpijas!? :D ,. un ja kaut uz sekundi novilksi gaazmasku tajaa “melnajaa cauramaa” saindeesies un uz vietas buusi gatavs? :D
Jā, tas pats netālu no Olimpijas.
Es nezinu kas notiktu ja novilktu gāzmasku. Smirdoņa ir briesmīga, bet nezinu vai tur ir arī kāda tiešām bīstama gāze. Cita lieta – vai smirdoņas dēļ būtu viegli vai grūti elpot… Nav mēģināts, nezinu.
Kaskadieri, kas kaskadieri!
Katrā ziņā – interesanti uzrakstīts.
Smaka – 1 , bet par gāzēm personīgi manas domas – varētu būt dažādi amonjaka savienojumi vai tam līdzīgi…
Vaidzeetu ieliist, bet kka negribas kanalizaacijaa nosliikt-nav ta labaakaa naave :D,
Vispār es pieļauju,ka truba,kura ik pa brīdim spļāva ārā ūdeni arī varētu vest uz to sūkņu staciju.
to >> fanatic
Varētu būt, bet tur es līdīšu tikai tad ja izdosies kādus cimdus hermētiski piestiprināt pie aizsargtērpa jakas. Un vēl – man negribas tur līst bez izolējošās gāzmaskas. Jāizdomā kā pievienot izolējošās gāzmaskas elpošanas iekārtu pie GP-7, paralēli filtram. Man tāpat kā kaarlis4, nav raksturīga vēlme noslīkt. :)
to >> kaarlis4
Ūdens tikai līdz ceļiem. Ja nepakritīsi un nesamērcēsi gāzmaskas filtru, tad nenoslīksi. Lai būtu drošāk, vari paņemt līdzi ne visai resnu armatūas stieni, ko lietot kā spieķi. Tā būs vieglāk turēties kājās, ejot pa vietām kur straume spēcīgāka.
Tobrīd kad paši bijām tur, vēl nezinājām ka zemes virspusē līst lietus. Ūdens līmenis palika praktiski nemainīgs, tātad no lietus var nebaidīties, tomēr tas, ka pie griestiem karājas prezervatīvi, apliecina ka kaut kad ūdens ir bijis arī līdz griestiem…
kam tev vaig elpošanas iekārtu paralēli filtram?Tā man liekas būtu lieka greznība filtrēt vel pašam to gaisu,kas pačerts līdzi.
Vispār ja tur arī pārplūdīs,tad šaubos vai elpošanas iekārta palīdzēs.Jo tādā tumsā vienīgais ,ko var darīt ir bezpalīdzīgi plūst pa straumi. + vel lūka vidēji sver 63 kg,un atsperoties pret ūdeni tādu pacelt būs grūti. :)
Domāju,ka parasta līmlente varētu atrisināt cimdu problēmu.
Es teicu paralēli nevis virknē. Tā lai vajadzības gadījumā varētu pārslēgt no viena režīma uz otru. Ja filtrs samirks, tas vairs gaisu nelaidīs cauri nemaz.
Ir jau mēģināts ar līmlenti, bet nekas neizdevās. Problēma tā ka piedurkne un cimds savienojuma vietā nav vienāda diametra. Tas nozīmē ka mēģinot hermetizēt ar līmlenti veidojas krokas. Līmlenti var lietot biologi, hermetizējot savus aizsargtērpus, jo viņi strādā gaisā. Man sanāktu līst ūdenī, kurš iekļūtu caur tām pašām krokām spiediena starpības dēļ. Kad satiksimies personīgi, varu nodemonstrēt.
Nu tad laikam jaapanjem vairaaki filtri, gadiijumaa ja viens izmpirkst uudeni.Es domaaju, ka uudens liimenis kanalizaacijaa, atkariigs no uudens liimenja tajaa kanalaa. Un kaadiem meerkjiem, lab kas izmanto to kanalizaciju, un kaads ivnjai sakars ar suuknju staciju? O_o
-Ansi, tev uz galvas prezervatīvs!
F A I L
Есть карта всех подобных коллекторов Риги!!!Вам надо??!!
Ja tā atšķiras no šīs,
http://img406.imageshack.us/img406/4226/112kanalizacija.pdf
tad vajag. Atsūti uz info@bradajumi.lv, būsim pateicīgi.
mAn tad pati karte…Atvainojos!!!Es sapratu kas atzimets ar bruno tie ir lieli kollektori ka pie LMR??!
Ar brūno un oranžo. Bet spiediena kolektoros labāk nelīst, ja ir vēlēšanās dzīvot. :D
kada krasa ir atzimeti spiediena kollektori?!Kas tur ir..?!Vari sikak pastaastit?!
Nu, spiediena kolektoros gaisa ir pavisam maz, ja vispār ir. Pa tiem parasti pārsūknē notekūdeņus no zemākas vietas uz augstāku, kur nevar izmantot pašteces kolektorus. Kartē spiediena kolektori ir oranži. Tas kur bijām mēs, ir pašteces kolektors. Katē tie ir brūnā krāsā, tos ir vērts apmeklēt. Netālu no Brasas stacijas ir neliels sausa kolektora posms, kas savienojas ar citu pašteces kolektoru, kurš darbojas. Mazs lūgums – šoreiz neatstājiet pie ieejas kolektorā virves, cimdus, u.c. inventāru, jo vnk kretinē, ka es pasaku objekta atrašanās vietu, bet vēlāk tur uzrodas mēsli. Kanalizācija jau, bet tik un tā. Un nerausties, tāds līmenis tur vienmēr. Labāk paņem ne pārāk smagu metāla nūju, uz kuras ejot atbalstīties, jo ja pakritīsi un samērcēsi gāzmaskas filtru, tas vairs gaisu cauri nelaidīs.
Mums pašiem apnika čakarēties, un apgādājāmies ar IP-46 un KIP-8, lai varam droši vazāties pa kanalizāciju un varbūt kaut kad nākotnē nonirt arī pie kāda vraka tepat Rīgā.
Ak jā, virvi nav vērts izmest pēc bradājuma – to var viegli nodezinficēt ar spirtu (šņabi) vai ūdeņraža pārskābi.
Paldies par informaciju!!Mani ir ИП 4 gazmaska!!Nevari paradit kur ir tas sausais kollektors?!Un ok,nemeslosim pie iejas..!!
Es jau daudz pateicu. Bet vispār… Mēs Pārdaugavā meklējām tuneli zem vienas Rūpnīcas, kuru vārdā šeit neminēsim. Tu esot no turienes izbāzis galvu, un tevi esot sašņorējis apsargs, man tā stāstīja. :D Varbūt vēlies parādīt mums kur atrodas ieeja tunelī? Un pēc tam aiziesim kopīgi uz kolektoru pie Brasas stacijas. Ko saki?
Ā, kāda tev himza? Vieglais aizsargtērps Л-1?
Man nav vispar tagad himzas…Un kads tunels??! Mani nekad neviens apsargs nav snorejis…Vari man uz e – mail uzrakstit kada rupnica!!?Varbut es neatceros…blin…vot ta ir lieta…
Nu ja tu neatceries, tad man būs ienākusi neprecīza infa. Tad neko.
Bet kā tu domā līst kolektorā bez himzas?