No skvoteres dienasgrāmatas: 3. daļa

04.08.2009 agrs rīts pēc negulētas nakts. Citas d-grāmatas daļas ir pazudušas, varbūt tās lasa kāds, kam to nevajadzētu lasīt.

Sasodīts, kur palika teksti, kuros pieminu vēlmi nožņaugt cilvēku? Nav un viss. Ja nav ue, tad varbūt vienkārši ņemt un aizbraukt? Ko darīt? Es nezinu. Jēga? Kas tā tāda? Tēlotas atvadas no skursteņiem? Eu, sviesta čakra, beidz vazāties pa nakts bāriem, nāc šurp, man tevi vajag. Pff, pat tā neatbild. Hello, russian bitch! Ahoi Kastei 3. Te logs vaļā, man auksti, aizveries pats ciet, mīļi palūdzu, bet logs mani ignorē. Esmu naktī un nakts ir manī. O, žāvas apciemo muti. Ejiet prom, jūs te nevēlami ciemiņi. Tastatūra „močī” savu tastatūras industriālo dziesmu. Tas nekas, ka no industrijas te ne smirdoņas, ne smaržas. Pirksts atkal struto, bet varbūt tas ir saprāts, kas struto.
Man bail no šī datora, kurš ik pa brīdim dīvaini ierūcas, it kā izkliegtu kaujas saucienu un tūlīt mestos virsū. Negribētos atstāt skvotu, bet klaidonis tāpēc jau nekur nepazudīs.
Vispār grūta dzīve. Aizbraucām (nav svarīgi, ar ko) paskatīties situāciju, vai varētu sanākt apsveicināties ar vienu čomu (parastā valodā-kāpt skurstenī). Glīts, nē, pat skaistulis. Kāpnes vismaz 2 m nozāģētas. Kādreiz bija vēl koka pieslietas, bet ķeceri aizstiepuši prom, gan jau, ka tie bija viņi. Parazīti. Kur palika prieks? To līdzi aizstiepa komplektā, pat nemanot šo faktu, ka ķeceri stiepa ne tikai kāpnes, bet arī ko citu. Sāku gandrīz vai depresoties. Sučkas, atņēma vienu dzīves prieciņu. Tur vēl bija kādi 3 mūsdienu stulbi jaunieši, kuri mētājās ar šīfera daļām un viņiem likās, ka dara kaut ko aizraujošu. Ejiet nosprāgt, no tā būtu lielāka jēga un pasaulē būtu mazāk idiotu. Labi, es pati neesmu zelta gabaliņš vai balts un pūkains eņģelītis. Pat žāvas pazuda, varbūt gribēja padzert kafiju un iekrita krūzē. Jūs tur esat? Eu? Krūzē nepiederošas personas neatradu. Varbūt aizgāja šašlika medībās – visiem ēst gribas. Nu sasodīts, kur tā sviesta čakra vazājas pa naktīm. Dumjā, pat piparu gāzi līdzi nepaņēma, lai kāds uzmācīgs mirstīgais varētu aizrīties ar to. Aukstums? Ak nē, to gan nevajag, man apnika ar viņu kopā dzīvot. Tas laiks ir beidzies. (Beidzies? Haha, nu kā tad! Tas taču nekur nepazudīs, nemaz neceri!) Tagad būtu jādzied dziesmiņa par širmīti vai bitītēm vai neizdevušos kāpienu skurstenī?
Ar atmiņu švaki, neatceros, kur mana miesa pēdējā laikā ir pabijusi, bildes klusē, tās nelīdīs ārā no fotoaparāta. Kaut kad kaut kur bijām lasīt sēnes. Spam medīja to barību, es snauduļoju pie ostas krānu radītās mūzikas. Ehh, tā vienīgā nakts uz jumta, kad varēja iemigt pie šīs mūzikas. Gandrīz vai gaudot jāsāk. Taču te nav nekāda ziepju vai šampūnu opera. Dzirdu, ka kaija ķērc serenādi. Vai arī tai ir savs sapnis par iestāšanos korī par spīti tam, ka dziesma vairāk atgādina vardarbības upura palīgā saucienu. Jāpiespiež poga „ON”, lai smadzenes sāktu domāt par vietām. Tā, tā… Vairāk pie dabas. Bet arī pa Daugmales pusi sanāca paskraidīt. Varēja sasmaržoties vilcienu un benzīnu aromātus. Gari, sarūsējuši tārpi. Kāpēc esmu šeit? Pildu savu misiju – nakti negulēt, tīri profilakses pēc, lai no rīta sarkanām acīm varētu doties pie kādas labdares mazgāties un iespējams, ka arī noskatīties svaigi uzcepto īsfilmiņu. Cepsim rakstus! Tāds taču ir Nakts darbs – iedvesmot un palīdzēt cept visādas lietas.
Pagājušo reizi, kad dzīvojos Rīgā, bijām ar kādu dāmu aizbraukušas uz Jaunciema papīrfabriku. Karsta vasaras pēcpusdiena. Pašai bija liels slinkums fotografēt, atļāvu šo prieciņu bradājuma biedram. Tagad gan vairākās telpās varēja tikt, jo gluži vienkārši mums labvēlīgi gari bija noņēmuši atslēgas. Jumti feini, pārāk augsti nav, bet zemi arī ne. Pa stāvajām kāpnēm netraucē līst pat garā kleita. Ja vien nebūtu tik karsti, varētu palikt uz jumta. Vienkārši palikt, parunāties ar skursteni, pavērot pusplikos cilvēkus, kas peldējās blakus peļķē. Labi, bez cilvēku vērošanas var iztikt.
Deguns atcerējās par veģetāriešu restorāna aromātu. Nu un ko tad tajās atmiņās deguns pazaudēja? Nezinu. Dzeltenas lapiņas rotē ap datora asi. Jaunas planētas, jauns visums. Te ir skvoteru planēta, te kafijas planēta, te galda planēta utt. Interesanti gan.

Pārējās bildes šeit >> Skvoteres dienasgrāmata

© Cyanide