bradajumi.lv

        Vakar sanāca viens fiksais bradājums uz RA patvertni. Šis sanāca otrais apmeklējums. Sagaidām Ļ. cien. Tumsu un ap vienpadsmitiem kāpjam virsū uz velo, un maucam ~10km pareizejā virzienā. Par laimi biju paspējis nomainīt svaigi pirkto pakaļrata protektoru un kameru ar, kā arī apgreidoju braucamo ar četros režīmos mirgojošo pakaļgala lampiņu/lukturi. Tīkami, mhm. „Ilgāk dzīvosi” - Spams piezīmēja! Īstenībā varēja jau bradājumu sākt arī ap desmitiem – nāk rudens, nāk Tumsas laiks un Saules gaisma ātrāk piekāpjas nenovēršamajai mūsu planētas Zemes rotācijai - nē, nu gan jau, ka rotāciju var apturēt, ja kosmiskie putekļi izdomātu sagravitēties kopā pretējā virzienā - bet tas tā, nereāla teorija. Lasīt tālāk »

Pirms kāda laiciņa Spams dod zināt – jābrauc ar vilcieniem uz kādu citu zemi valsts iekšienē. Taču ne jau nu ar šādiem – tādiem, bet ar citiem – tiem episkajiem un garajiem, kādu UE sapni piepildošajiem vilcieniem. Uz to brīdi nespēju sniegt nedz noliedzošu, nedz apstiprinošu atbildi. Tam bija vairāki apsvērumi – himēna šajā jautājumā joprojām ir meklējama starp kājām galvā; Administratīvā sodāmība tomēr var traucēt darbam un arī tīri labi maksātu, ja mašīnists vai kāds cits izdomātu būt piekasīgs un „iet līdz galam”; piedzīvojumkāres trūkums dotajā brīdī; „citi plāni” (ha, kā tad – nemēdzu būt plānojošs).
Taču nākamās dienas otrajā pusē šim uzzvanīju un pajautāju – cikos un kā, kas?! Biju atminējies par to savu sapni un biju nolēmis saplēst savu jaunavības plēvi (nē, dullais – smadzeņu apvalku paplēst/pakrokot ar jaunu pieredzi) šajā jautājumā. Lēnītiņām sagatavoju visu nepieciešamo un ar Spama palīdzību drīz vien bija sagatavots ekipējums: Pļavas maize disfigurēta desmaižu un sviestmaižu formātā; plēve (lol), lai nenosmērējas apģērbs; manuprāt, izskatīgā GP-5M (kur „M” ir arī šoreiz krāsa) pret dīzeli, ja vējš būtu izcili bradātājus nemīlošs (benzīna smaka, imho, ir WIN, bet dīzeļa - FAIL); rezerves apģērbs, jo sasmērēšanās būtu garantēta un nākamajā dienā vandīties ar ogļu melnas krāsas apģērbu (īstenībā man jau tīk matēti melns – vecās skolas lietiņa, atgādina Reihu un tā idiotismus) varētu būt nepraktiski un uzmanību piesaistoši; termoss ar zāļu tēju iekšā (37,2 – taču man pajāt) un citi ierastie sīkumi: lukturis, cimdi, piparu gāze, nauda…
Taču pajāt gan īsti neizdevās. Pirmkārt jau uz cisternām jāt nebūtu praktiski, otrkārt – ej nu tiec uz tām cisternām vai citas konfigurācijas platformām, kad tās kustās ar 30km/h ātrumu. Nu, varēt jau varbūt varētu – ar nosacījumu, ka ekipējumā līdzi ir arī dažas ķermeņa daļu rezerves – atdalītas no kāda cita saderīgā, labdabīgā donoriņa vai ģenētiski Sci-Fi’īgi audzētas – tas nav no svara. Ar svētiem klusuma brīžiem pavadījām potenciālos industrijas iemiesojumus – pārāk ātri tie brauca un ne uz pareizo pusi, kas it kā būtu mazāk svarīgi – galapunkts mēdz būt sekundārs jautājums. Bet šai aktivitātei bija vismaz viens labums – noskatījām vietu, kur vilcieni nedaudz samazina ātrumu – saimniecībā šāda informācija noderēs un tiks nodrošināts sapņa piepildījums tā ne visai tradicionālajā izpratnē. Lasīt tālāk »

04.08.2009 agrs rīts pēc negulētas nakts. Citas d-grāmatas daļas ir pazudušas, varbūt tās lasa kāds, kam to nevajadzētu lasīt.

Sasodīts, kur palika teksti, kuros pieminu vēlmi nožņaugt cilvēku? Nav un viss. Ja nav ue, tad varbūt vienkārši ņemt un aizbraukt? Ko darīt? Es nezinu. Jēga? Kas tā tāda? Tēlotas atvadas no skursteņiem? Eu, sviesta čakra, beidz vazāties pa nakts bāriem, nāc šurp, man tevi vajag. Pff, pat tā neatbild. Hello, russian bitch! Ahoi Kastei 3. Te logs vaļā, man auksti, aizveries pats ciet, mīļi palūdzu, bet logs mani ignorē. Esmu naktī un nakts ir manī. O, žāvas apciemo muti. Ejiet prom, jūs te nevēlami ciemiņi. Tastatūra „močī” savu tastatūras industriālo dziesmu. Tas nekas, ka no industrijas te ne smirdoņas, ne smaržas. Pirksts atkal struto, bet varbūt tas ir saprāts, kas struto. Lasīt tālāk »

Zemē paslēpusies snauž vidēja lieluma patvertne. Te pēkšņi piebrauc divas automašīnas, izbirst bars digeru un bradātāju. Nu tik līdīs iekšā, nu tik fočēs! Patvertne atvērusi savu betona rīkli kāri skatās uz uešņiku baru, ko par pagaršošanas vērtiem atzinuši jau daudzi sargsuņi. Bet nekā, uešņiki iebāž dagunus patvertnē un konstatē ka tur ir jūra līdz ceļiem (nu, mazliet virs ceļiem), kurā var būt izšķīdušas dievs vien zina kādas ķimikālijas. Lasīt tālāk »

Objekts saimnieciski aktīvā, apsargātā teritorijā. Liela patvertne ar darba kārtībā esošu elektroinstalāciju, ventilācijas sistēmu un ūdensapgādi, turklāt – telpās nebija faktiski neviena putekļa (ideālā vieta plaušu slimniekiem?!), pateicoties hermētiskajām durvīm un efektīvajai ventilācijas sistēmai. Kā arī objekta kosmētiskais vaigs bija kopts, ar tīri baltu apmetumu un spožu krāsu – gluži kā iekonservēts kopš tā radīšanas. Bija pat viena telpa ar izgāztām durvīm – rotāta ar koka paneļiem un mīkstu linoleju – svarīgas personas kabinets. Objekts lieliski saglabājies visticamāk tamdēļ, ka tiek apsaimniekots un apsildīts, - apsaimniekošana izpaudās kaut vai faktā, ka darbojas elektriskās gaismas un ka patvertne daļēji pārvērsta par dažādu arhīvu noliktavu. Dažos vārdos – šim objektam bija vislabākais veselības stāvoklis, kādu savā UE laikā esmu redzējis – tajā ne tikai neskartas iekšējās konstrukcijas un interjers, bet arī dažādi priekšmeti – interkoms, telefakss, gaismas ķermeņi, dīzeļģenerātors un atnestās noliktavlietas – reģistru kartiņas, skapji, papes ar dokumentiem pat no 2003. un 195X. gada…Objektā pavadījām stundas divas un vēl kādas 40 minūtes pazemē ciešot klusu un gaidot, kad virszemē beigsies aktivitātes – brauca vairāki busiņi šurp un turp. Droši vien, ka notika darbinieku maiņas – aizvesti darba dienu beigušie, atvesti jauni spēki. Nācās gaidīt, kamēr pēdējie uzstājīgi spītīgie smēķētāji nozudīs no teritorijas, lai steigšus varētu pamest teritoriju, ko arī sekmīgi izdarījām.Atceļā uz mājām bija mums industriāls Vanšu tilts – ar atslēgu uzsitienu tika izspēlēta katra pieejamā konstrukcijas daļiņa, šķiet, bet visam pa virsu skanēja pašas vantis – ritmiski un industriāli interesanti. Kā milzīgas stīgas + sitamie instrumenti. Lai runā bildes: PN patvertne © 2009, Disfigurator; bradajumi.lv