bradajumi.lv

Pāris stundas atpakaļ ar Latvi norunājām doties uz nesen uzieto kanalizācijas kolektoru. Pārsteidzoši, bet šoreiz es nekavēju, esmu ieradies pirms noteiktā laika un nu sēžu uz akmens pie apaļa cauruma zemē. Drīz kļūst vēss un es sāku ģērbties - uzvelku gumijas bikšzābakus, pārbaudu lences, pēc tam uzvelku gumijotā auduma jaku, nostiprinu savilcējus un uzkaru kaklā respiratoru. Pēc tam izņemu no somas virvi, iesienu mezglus ik pēc 30 cm lai vieglāk kāpt, apsienu to ap lielo akmeni un nolaižu lejā. Vēl lieku reizi pārbaudu vai mezgls droši sasiets, un sāku gaidīt.
Drīz ierodas Latvis, izņem no somas tādu pašu aizsargtērpu un savu GP-5M gāzmasku, un arī saģērbjas. Uzlieku respiratoru, piestiprinu galvas lukturi, un laižos lejā. Augstums nav liels - tikai pāris metri. Virve vajadzīga galvenokārt lai vēlāk varētu tikt ārā. Šoreiz nav redzama savādā migla, kas bija pagājušo reizi un neļāva neko tālāk par metriem 20 redzēt. Smirdoņa netiek cauri respiratora filtriem. Pagaidām viss ir ok, bet ko es pārdzīvošu vēlāk… Ak vai, tas nebūs patīkami.

Lasīt tālāk »

Visnotaļ iespaidīgs objekts vairākos stāvos, kurš sevī saglabājis vairāk kā pietiekami daudz liecību par šeit veiktajām aktivitātēm – ir gan dokumentu kalni, kuri spētu apmierināt netikai zinātkāra bradātāja, bet arī attiecīgās jomas profesionāla vai topošā profesionāla interesi par padomju laikos veiktajiem pētījumiem attiecīgajā jomā; ir pietiekami daudz ķimikāliju deguna un ne tikai deguna karināšanai (pietiekami daudz bīstamu un kodīgu vielu – kubikmetriem un tonnām); ir pietiekami daudz aizgājušo laiku tehnoloģijas, kurām biologiem un Resident Evil videospēles zinātājiem vajadzētu būt vismaz attāli pazīstamām - Petri plates mikroorganismu audzēšanai, kolbas, mēģenes un trauki ar dažādām ķimikālijām dažādos to agregātstāvokļos, maisītāji, ampērmetri, voltmetri, potenciometri, printeri, rakstāmmašīnas, telekomunikāciju iekārtas, utt; ir arī pietiekami daudz vietas iesprūdušā laika atmosfēras tīkotājiem – vairākas lielas, pēc skata hermētiski noslēdzamas telpas, kurās, iespējams, tika nodrošināti atbilstoši apstākļi Petri platēs salikto mikroorganismu attīstībai; apsūnojošas, pēc dažādām ķimikālijām smaržojošas telpas/halles, kuras pamestas jau vairākus, varbūt pat desmit gadus, varbūt vairāk, u.tml. It viss šis LPSR zinātnes skaistums un padomju tehnoloģiju birums ir šeit iekapsulēts savā laikā un neziņā. Taču, kā zināja stāstīt kāds, arī šeit lēnām parādās demolējošo bradātāju iezīmes – šis tas saplēsts, nogāzts, izmētāts… Tieši tamdēļ arī tiek ievērota piesardzība, kura norādīta zemāk – tikai un vienīgi objekta saglabāšanas labad.

Daži fakti potenciālai situācijas atspoguļošanai:
- priekšmetiem un tehnoloģiju vienībām bagātākais* objekts;
- iespējams, ka viens no interesantākajiem* objektiem divu pirmo punktu dēļ;
- sargāts ar kaimiņu acīm, videonovērošanu, kustību sensoriem un pašaizsardzības mehānismiem (brīvi apkārt klīstošas, potenciāli bīstamas ķimikālijas);
- lai visu apskatītu, nepieciešama nedēļas nogale vai pat viss atvaļinājums ar nakšņošanu objektā;
- mazizdemolēta vieta – tāda kā svaiga vēsma mūsdienu deģenerētajā pasaulē (pateicoties atrašanās vietas slēpšanai, kas rada formulu: neziņa = aizmiršana = safe mode objektam).
________________
*salīdzinājumam lietota sava necilā UE pieredze.

Uwaga: atturēt arī zinātājus no apmeklēšanas var apgrūtinātā piekļuve - pamatīga šķēršļu josla, ieskaitot došanos cauri privātīpašumam (apdzīvotam, ar logiem stratēģiski vitālā vietā); teritorija tiek apsargāta ar videonovērošanas palīdzību (SP Leģions) un objektā ir neskaitāmi nenoslēgti ķimikāliju trauki – kas to lai zina, kādu potenciāli bīstamu kokteili tie izveido gaisā! Personiski nepazīstamiem subjektiem objekta atrašanās vieta netiks izpausta, līdz ar to - netērējat savu dārgo laiku atrašanās vietas, koordinātu, adreses un „kā nokļūt” prasīšanai.

Vairāk bilžu šeit >> Laboratorija

Teksts un bildes - Disfigurator

Nespēju vairs nociesties līdz bradājumā nospraustā objekta apskatīšanai un nenoteiktā kārtībā mēģināju saaicināt līdzdalībnieku šīs bijušās privātās klīnikas izbradāšanai. Pēc kādas stundas biju sadabūjis un bijām ceļā, un galapunktā mūs sagaidīja pasaku ilustrācijas cienīgs skats – priežu sila ieskauta četrstāvu Art Nouveau stila ēka ezera krastā, pamesta un tukša – un par laimi arī demolantu pamesta – ko tādu bieži nenākas redzēt, par ko, iespējams, jāpateicas vietai, kura objektu glābusi, - viegli paskriet garām, neduras acīs. Veicot perimetra apgaitu, novēroju - lielais vairums logu rūtis bija savās cieņpilnajās vietās, tāpat arī pārējā ēkas apdare. Pagrabos valdīja vidējas gaitas dekadences klātesība un tīkamais, vēsais gaiss, kas kontrastēja ar ārā valdošo siltumu un uzrunāja apmeklētāju ne tikai ar gaisa vēsumu, bet arī ar ievadu objektā – tajā esošo priekšmetu un arhitektūras elementu klāstā.

Lasīt tālāk »