bradajumi.lv

Pulkstenis ir divi naktī kad izeju no kojām lai dotos kārtējā nakts bradājumā. Šoreiz mērķis ir sen pamesta patvertne, kurā, kā runā, esot saglabājies vēl daudz dažāda civilās aizsardzības aprīkojuma. Bradājums solās būt ilgs un interesants, ar stealth elementiem, jo apkārt objekta teritorijai atrodas apsargāti uzņēmumi, cauri kuriem vajadzēs izkļūt nemanītam.

Lasīt tālāk »

Fragmenti no Jurija Ščerbaka grāmatā “Černobiļa” publicētās intervijas ar Jūliju Andrejevu, PSRS armijas apakšpulkvedi.

(..)Zonā es tūlīt atcerējos Andreja Tarkovska filmu “Stalkers”. Arī sevi mēs saucām par stalkeriem - gan Jura Samoiļenko, gan Viktors Golubevs, gan es… Visi, kas devās uz īpaši spēcīgi “starojošām” vietām, bija stalkeri. Stacijā pirmo es ieraudzīju suni, kas skrēja garām administratīvajam korpusam. Noplucis melns suns zvārojās un grīļojās… Acīmredzot bija pamatīgi saķēris…
Mums, karavīriem, bija jāveic rūpīga AES dezaktivizācija. Bet kā to izdarīt? Pieredzes - nekādas. Jutāmies gluži “pliki” - visi uzdevumi jauni. Ko lai iesāk, piemēram, ar tiem velna jumtiem? Tie taču staroja tā, ka telpās tieši zem jumtiem nebija iespējams uzturēties. It īpaši šī problēma saasinājās, kad sāka būvēt sarkofāgu.
Roboti deva pilnīgi fantastiskus datus, un es tiem neticēju. Bija pašam jāiet izlūkot, jātiek skaidrībā - kas un kā. Jūnija vidū kopā ar leitnantu Šaņinu mēģinājām kādu jumtu nomazgāt ar dīzeļdegvielu. Tas neko nedeva. Uz šā jumta bija vairāk vai mazāk omulīgi: tur varēja uzturēties piecas līdz desmit minūtes. Uz galvenā korpusa jumtiem neviens ne kāju nebija spēris. Pilnīga neziņa. Tāpēc nolēmu iziet uz otrā bloka jumta.

Lasīt tālāk »

Kā jau vecākajai izmeklētājai Sibilai Benetei sniegtajā paskaidrojumā minēju, turpinu sniegt paskaidrojumus lietā par ielaušanos Rīgas Galvenās policijas pārvaldes 29. policijas nodaļā 2009. gada 22. martā un atkārtotu ielaušanos Nedaudz vēlāk.

Izmeklētājai tiku skaidrojis sekojošo, citēju: „2009. gada 22. martā ielauzos Rīgas Galvenās policijas pārvaldes 29. policijas nodaļā, kur pamanīju brīvi pieejamas trīs kastītes pistoles ložu, kastīti skrošu un piezīmju blociņu. Nedaudz vēlāk tumsas aizsegā vēlreiz ierados minētajā policijas nodaļā, tikai šoreiz atradu vienu šautenes ložu kastīti un vienu pistoles ložu kastīti, kā arī to pašu piezīmju blociņu, kurā iepriekš biju atstājis savu nospiedumu laikā un telpā. Iztrūkstošo munīciju neesmu zadzis. Abos laikos uzgāju šo policijas nodaļu pamestu savādi tukšas, reizē piesātinātas dekadences varā. 29. policijas nodaļa šajās dažādajās laika fāzēs pauda citādu esību – viena bija savādi mierinoša, maigas miglas pildīta, bet otra – priekšvēstoši baisa un no policijas nodaļas būtības tika pausta vien represīvā puse, - pasargājošā policijas būtība bija atstāta aiz tumsas vārtiem. Ņemot vērā man izklāstītās nesadarbošanās tiesiskās sekas, norādu, ka vairāk šeit neko neskaidrošu bez advokāta (Valtiēls) klātbūtnes. Un, ņemot vērā Valtiēla sniegtās norādes par rīcības modeļiem analogās situācijās, daru jums zināmu, ka paskaidrojuma turpinājums ar saistošu juridisko spēku ir meklējams iekš http://www.klab.lv/~disfigurator/tag/ue”.
Paskaidrojuma rakstveida oriģināls meklējams policijas nodaļas lietvedībā. Tātad, turpinu paskaidrot, vadoties pēc advokāta norādījumiem:

Lasīt tālāk »

Tā nu sagadījās, ka biju slims un kārtējo reizi pēc terapeita apmeklējuma, tikai šoreiz ar glītu rentgenuzņēmumu rokās, devos aplūkot blakus esošo objektu, kura āriene pauda nepārprotamu pamestību. Intereses pēc apgāju tam apkārt pa perimetru un guvu apstiprinājumu par tā (ne)apdzīvotības stāvokli – noliku objektu prātā drīzai izbradāšanai, kuru veicu pagājušajā nedēļas nogalē.
Objekta baudīšanu sākām ar tā velvēto pagrabstāvu dailes uzsūkšanu sevī – tā pagrabu smarža! To es varētu elpot caurām dienām. Patiesību sakot, būtu ļoti tīkami pievienot pagrabsmaržas molekulas ikdienas gaisa sastāvam. Bet nu, tā ļaunā asimilācija darītu savu grēka darbu.
Lai nu kā, priecājāmies par plašajiem, tīkami saltajiem un viduslaicīgi velvētajiem pagrabiem, kuriem tur vajadzētu būt vismaz kopš 1815. gada – laiks, kad tika dibināts uzņēmums, kurš visnotaļ braši saimniekoja šajās lieliskajās pagraba telpās, piepildot tās ar dievišķo dziru – alu.

Lasīt tālāk »