bradajumi.lv

Vudisona terminālis atrodas “Rīgas zaļajā sirdī” - Mežaparkā. Eksistē vairāki projekti termināļa teritorijas turpmākajai izmantošanai, kas, būtībā, paredz jauko pamesto ēku nojaukšanu un, piemēram, ceļu krustojuma izbūvi. Tādēļ pēc dažiem gadiem tur, iespējams, vairs nekā nebūs. :(

Sākumā terminālis tika izmantots PSRS jūras karaflotes degvielas uzglabāšanai. Pēc PSRS sabrukuma teritorija nonāca A/S “Vudisona terminālis”, kas nodarbojās ar naftas produktu uzglabāšanu un pārkraušanu, īpašumā. Nu jau vairākus gadus teritorija netiek apsaimniekota, tikai viens laukums kalpo kā smago auto piekabju stāvvieta.

Ziemeļu daļā uzturas cilvēki - sargi vai bomži, nezinu. Redzēju nelielu suni, kurš, mani ieraugot, sarīkoja tādu brēku, ka nolēmu pazust pirms uzrodas cilvēki. Pārējā teritorija ir ļoti piemērota bradāšanai. Vislabākā vieta iekļūšanai ir apmēram 57   00`  14,12“N   24  08`  04,42“E

Autors - Spam

Pārējās bildes galerijā >> Vudisona terminālis

Uzmanību, bildes nāk! [ar troksni un dipoņu] No diviem ļoti jaukiem objektiem - Slokas papīrfabrikas un Zeltiņu raķešu bāzes. 

Fotogrāfiju autors ir Georgs…bez viņa viss šis “pasākums”, kas saucas bradajumi.lv nemaz nebūtu sācies un noticis. Paldies :)

P.S. Par iepriekšminētajiem objektiem jau tika rakstīts: “Slokas celulozes un papīra rūpnīca” izlūkgājiens, Sloka [loģisks turpinājums…], Zeltiņi.

Pārējās bildes galerijās >> Sloka un Zeltiņi II

Informācijai: 16. februāra “Neatkarīgās” pielikumā “Mēs” tika publicēts raksts par bradātājiem un bradāšanu.

“Latvijā un pasaulē arvien populārāka kļūst industriālās vides iepazīšana, izpēte un aprakstīšana – tas ir kā savdabīgs hobijs un pat dzīvesveids.
“Izvēloties objektu, svarīgākais nav, vai tā ir pamesta rūpnīca vai kāda cita ēka, bet tas, vai objekts ir garšīgs – tam jābūt pieejamam, bet ar savu auru. Tā, lai ieejot pārņemtu citas realitātes sajūta, sirdi velkoša sajūta,” sapņaini stāsta Sindromz. […]” Neatkarīgā

Raksts: 1, 2, 3, 4

Bija skaista pirmdienas diena, kad radās iespēja doties novērtēt, kāda ir situācija pamestajā linoleja rūpnīcā. Ap pulksten diviem mēs, divas meitenes, nonācām pie rūpnīcas austrumu puses. Mēģinājām saprast, vai kāds tur ir vai nav. Likās, ka neviena teritorijā nemana, sākām meklēt kādu punktu, pa kuru varētu tikt iekšā teritorijā. Beigu beigās tādu vietu atrodam – R pusē, kur vienā vietā žoga nebija.
Fascinējoša skaista teritorija. Tā sākās mūsu bradājums. Diemžēl no visas skaistās teritorijas izpētījām ļoti niecīgu daļu, jo sākām manīt ka kaut kas nenotiek, kā vajag. Likās, ka teritorijā kāds tomēr ir. Tomēr paspējām iziet pagrabu, ģērbtuves, kur bija saglabājies ļoti daudz lietu. Darbinieku skapji, ķimikālijas, darbagaldi, ekipējums utt. Vēl paspējām uzkāpt līdz otrajām un trešajam stāvam, bet tur tikai ielūkojāmies. Tad nosēdās baterijas fotoaparātam, bet maiņa nebija līdzi. Devāmies ārā no teritorijas, un nolēmām, ka pārējos korpusos, ēkas, arī tās, kur ir bibliotēka, vadības korpusi papētīsim citu brīdi. Atgriezāmies pēc pāris dienām, kad, vakarpusē, nevienu nemanījām teritorijā. Devāmies iekšā. Nonācām atkal līdz jau izpētītajam korpusam, devāmies pa kāpnēm augšā. Neko daudz neredzējām, laika nebija, devāmies atkal prom, bet pie ieejas korpusam mūs „laipni” sagaidīja sargs. Mēs veiksmīgi tikām prom. Tagad skaidrs, ka bradāšanai šī vieta nav diez ko pateicīga, un, iespējams, nemaz vairs tur neatagriezīšos, lai vai kā gribētos.

Pārējās bildes galerijā >> Liepājas linoleja rūpnīca

Bilžu un stāsta autore - Sintija.

Neliela fotoatskaite par naksnīgu pastaigu Liepājas dzelzceļa stacijā.

Pārējās bildes galerijā >> Liepājas dzelzceļa stacija

Autors - Miks. Paldies :)