bradajumi.lv

Kādreiz bija…Skrundas lokators ar pilsētiņu darbiniekiem.

Radiolokācijas stacijas sākums meklējams visai senos laikos — vēl 1964. gadā LPSR Ministru Padome piešķīra zemi padomju armijas vajadzībām apmēram 9 km no Skrundas. Jau 1969. gadā darbu sāka lokatora Dņepr pirmā kārta. Ar to arī sākās Skrundas lokatora problēma, jo tas bija uzbūvēts apdzīvotā vietā. 1971. gadā pabeidza radiolokācijas stacijas būvi. 1984. gadā sākās jaunā lokatora Darjal būve. Pēc ieceres tā jaudai vajadzēja būt desmitkārt lielākai, taču 1995. gada 4. maijā vēl nepabeigto Darjal antenas korpusu uzspridzināja. 1999. gada 21. oktobrī Latvija no Krievijas saņēma atpakaļ Skrundas lokatora teritoriju, tā demontāža pabeigta četrus mēnešus agrāk, nekā bija plānots.

Lokators tika nojaukts, bet pilsētiņa palika. Teritorijā ir 2 kazarmas, 2 [!] kultūras nami, poliklīnika, bērnudārzs, sporta laukums, darbnīcas, 10 daudzstāvu dzīvojamās mājas. Kādreiz šeit mitinājās lokatora darbinieki un militāristi, tagad – neviens, bet teritorija tiek apsargāta.

Sarunāt ar sargu, lai ielaiž, nebija iespējams. Runājām kā ar stabu.

- Varam tikt iekšā?

- Tur jau nekā nav!

- Nu, ja jau tur nekā nav, tad varat jau ielaist?!

- Bet ko jūs tur darīsiet, tur taču nekā nav!

u.t.t.

Nu, jā, var saprast – cilvēks dara savu darbu.

Nācās minūtes 20 -25 iet gar žogu, lai atrast caurumu, kur varētu tikt iekšā. Tad vēl slēpties no sarga…

Paldies kolēģim, kas vēlējās palikt anonīms, par bildēm un tekstu.

Pārējās bildes galerijā >> Skrundas lokators