Sloka [loģisks turpinājums…]
admin
[…bet ne beigas].
Par vietu/objektu Slokas celulozes un papīra rūpnīcu jau tika rakstījusi ripp…t.i. bradātājus iedvesmojoši, slavinājusi šo patiešām unikālo veidojumu. Tā nu sanāca, ka pirmajā Slokas apmeklējuma reizē, mēs ar ripp tikai nepiedodami pavirši novērtējām teritoriju, cerībā tuvākajā laikā aptvert – izpētīt to visu. Diemžēl „kopistiskais” ripp & sindromz bradājums izpalika…bet aukstie vēji pūš aizvien stiprāk, jauks laiks gadās retāk, bet Sloka ir tālu no mīļajām mājām un siltās tējas. Tāpēc tika [vienpuēji] nolemts, ka uz turieni ir jādodas, kamēr vēl laika apstākļi un laiks kopumā atļauj, jo vēlēšanās kādā objektā tapt par pieminekli sev pašai [aukstuma dēļ] nav nekādas. Atradu kompanjonu, lai nebūtu jābradā vienai [kas nav sevišķi droši], un…action!
Tātad objekts – iekļūšana tika veiksmīgi realizēta pāri iepriekšējā reizē atklātajam smieklīgi zemajam žogam [tam pašam, uz kura rakstīts, ka šādas atrakcijas var beigties ar naudas soda maksāšanu]. Tālāk – virzīšanās uz „sēra kalniem”. Kalns gan ir tikai viens. Toties iespaidīgs. Jā, sērs deg labi…un ļoti nepatīkami ož. Neskatoties uz to, ka ir sestdiena dažādās teritorijas vietās manāma rosība. Ne tikai suņi strādā bez brīvdienām. Par suņiem – gadījās manīt pāris bariņus. Rej skaļi, kost nemēģina. Lavoties [lasīt – slapstoties pa krūmiem] garām onkuļiem – celtniekiem, atklājam, ka pavisam pamests šis nostūris nav. Vienā ēkā kāds sparīgi darbina urbi, citā atkal vienkārši dzirdams, ka notiek darbība. Ne aktīva, bet tomēr. Arī gar blakus esošās muitas zonas sētu laiku pa laikam pastaigājas cilvēki formā. Satikām kādu sirmu večuku, kas sagrabējušā ķerrā veda metāllūžņus. Nekādas reakcijas. Savādi. Vēlāk tikai izrādījās, ka vienā no graustiem dzīvo cilvēki. Pat veļa uz auklas izkārta žāvēties.
Bet laiks tomēr ir nežēlīgs. Arī pret ķieģeļu sienām. Mēģinot uzrāpties pa vienu tādu, izdevās izbaudīt sajūtu, kāda ir, kad ķieģeļi drūp rokās…un tu zaudē iespēju pieturēties, tāpēc nagiem pret sienu skrapstot, nenovēršami šļūc lejā…ātrāk un ātrāk. Iztikām bez upuriem. Pa sienām gan vairs nebija nekādas iedvesmas rāpties. Jāsaka, ka tieši sienas laikam pievīla visvairāk, jo telpu plānojums vecākajos korpusos ir pilnīgi neizprotams. Tādēļ nācās staigāt apkārtceļus, kas prasīja ne mazums laika, lai nokļūtu iekārotajās telpās. Toties atklājām daudz ko citu. Piemēram, kāpnes uz jumtu. Skats – vienkārši fantastisks. Visa teritorija izskatās pēc mazas, akurātas pilsētiņas. Pie vienas ēkas sienas atradām sasmalcinātu papīru [?] ķīpas, turpat arī savu laiku nokalpojušas smagās mašīnas ar uzrakstiem „ugunsnedrošs”. Turpinājām izpētes maršrutu pa vienu no jaunākajām ēkām. Ko atradām? Celulozes mazgāšanas baseinus, darbinieku kabinetus ar visiem galdiem un krēsliem, makulatūras klājienu [tajā skaitā avīzes „Пионерская Правда”], protams, gāzmaskas. Un pilnīgi rūsas saēstas kāpnes. To, cik nožēlojamā stāvoklī tās ir, sapratām tikai tad, kad kāpjot daži pakāpieni ielūza, liekot aizdomāties par tikšanu lejā. Labi, ka atradās citas kāpnes…betona.
Sīkumos neiedziļināšos. Diena pagāja, bet viss-viss-viss tā arī netika redzēts, izstaigāts, aptaustīts u.t.t. Nāksies vien doties turp vēlreiz. Tikai svētdien – naiva cerība, ka varbūt tad būs miers. Cik pieejamu ēku tur ir, tā arī nesapratu, bet katrā ziņā vairāk par piecām, kas jau ir izpētītas.
Vietām sastopamas nenosakāmas izcelsmes un nezināma nosaukuma melnas sēnes…savādi.
Pārējās bildes galerijā >> Slokas papīrfabrika II
Rakstu kategorija: Augstāk par zemi, Industriāli objekti, Rūpnīcas | Atrašanās vieta: none |



October 17th, 2006 at 9:45 pm
āāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāāā
kā man skauž. āāāāā. mirstu. ES ARĪ GRIBU!!!!!!!!!!!!!!!!!
(atvainojos par, iespējams, neadekvāto reakciju)
October 23rd, 2006 at 2:33 pm
Arrg .. es dzīvoju netālu no Slokas un gribētu ar uz turieni aizčāpot , bet nevarētu , lūdzu , konkrētāk uzrakstīt kur tas tieši ir ?! t.i. piem. adresi ?! x]
October 23rd, 2006 at 8:41 pm
ām. grūti teikt. neatceros. bet tur ir tā. ja iet pa dzelzceļu no stacijas Rīgas virzienā līdz tuvākajai dzelzceļa pārbrauktuvei, tad jānogriežas nedaudz pa labi un tālāk atkal pa kreisi (ja nemaldos) nu tur tāds ceļš pa puslīdz rūpniecisku rajonu. nu lūk. tur jāiet kāds gabals un jāskatās kur labajā pusē ir kādi koki aiz kuriem zems žogs, uz kura uzraksts par aizliegto šķērsošanu un piecu latu sodu. tur arī jākāpj pāri. kkā tā :)
nū un. teritorija atrodas pie lielupes.
October 24th, 2006 at 11:49 am
Oky .. aptuvena nojausma radās .. Paldies !! Domāju , ka tuvākajā laika došos uz turieni .. x]
November 5th, 2006 at 4:11 am
veelviens variants ka aiziet: iet no vilciena stacijas liidz lielveikalam, griezties pa labi un tad pirmajaa ielaa pa kreisi. cauri rajonchikam liidz lielupei un tad, skatoties pa kreisi, buus ruupniica. jeb skatoties no stacijas jaaiet uz 104° no ziemeljiem skatoties tieshi 1,15km. preciizas koordinaatas: ziemelju virzienaa: 56°56′39,15” austrumu virzienaa: 23°32′17,05” :)
November 7th, 2006 at 3:17 pm
ir kaut kur iespeejas dabuut sho eeku kartii9..
lai apuveni uzzinaatu ieveeriibas cieniiigaakas telpas?
November 9th, 2006 at 1:37 pm
nu, mums tad nāktos tās kartes sastādīt pašrocīgi, bet , goda vārds, tur viss ir ievērības cienīgs…turklāt ATRAŠANAS mirklis…ar karti tas nav tik patīkami tomēr.
January 28th, 2007 at 8:56 pm
Jā, es arī esmu sakārdināts. Bet tagad jāgaida pavasaris. Varbūt, ka līdz tam kāds aju būs izveidojis labu plāniņu tam visam. :)
Par bildēm: Forši…tikai (man kā fotocilvēkam) nepatīk ka kvalitātes nav, bet piedodu, gan jau bildēts tā - zinot, ka kuru katru brīdi tevi var uzraut. :D
February 3rd, 2008 at 7:58 pm
jā, jā, arī staigāts. šodien. izārstējos no fobijām, lienot pa dēļiem un jumtiem, jūtot, kā noslīd kāja kopā ar ķieģeli. savukārt uz jumtiem, lielupes vēja iespaidā smuki vēdiņājos.
večuks tiešām tur dzīvo. un darbina savu agregātu vēljoprojām.
savācos papīru un vecas blankas, mapes u.c., gāzmaska tagad žāvējas uz radiatora.
IETEIKUMS - paņem tēju LĪDZI, kā to izdarījām mēs. aizvējā, ar skatu uz lielupi un spļaudot piparmētras atpakaļ termosā, rodas burvīgas sajūtas.
šokolāde vilcienā…mmm.
February 3rd, 2008 at 8:00 pm
p.s. tur nemaz nav TIK baisi. laikam suņiem bija brīvdiena. visp, brauciet svētdienā. pat galvenie vārti bija vaļā.
February 8th, 2008 at 7:16 pm
trrr trrr.. Irbēn, cik droši tagad tur ir bradāt? (t.i. kādu stāvu augstāk kāpt vai tomēr neriskēt)?
March 6th, 2008 at 11:00 pm
Jā, cik tad droši tagad var kāpt? Šis mitrais laiks diesko labi neietekmē vecas ēkas…
P.S.Kad kāds taisās braukt uz turieni? Lūdzu mani varētu informēt:D
June 14th, 2008 at 10:53 pm
hm, jā, papīrfabrika… khm khm, iekļūšana gan tur tāda sarežģīta patiesībā, nācās līst pār sētu :( Labi ka tur visur tās plastmasas atbirumu ķīpas izmētātas, pa tām vismaz labi pārvietoties. Un vietejie tur pavisam miermīlīgi, sakumā gan tā skaudīgi skatījās, jo domaja ka mēs esam kārtējie metāla spērēji :) Bet patiesībā teritorijā daudz dažādu cilvēku, un kas pac interesantākais, neviens nevienam neuzdeva jautājumus, kāpēc šeit atrodamies…. ā, un tie torņi… ja reiz esat teritorijā, silti iesaku vismaz vienā no tiem uzrausties…. no augšas skats nu tik efektīgs, mmmm!!!!!!!!!!!!!! tikai uzmanīgi pašā augšā, tur ķieģeļi izdrupuši
September 13th, 2008 at 12:40 pm
jā, par plānu..tas nekaitētu. vai arī kāds zinošs cilvēks, kas apstāstītu, kur kas kādreiz atradies. Lai ir kādas konkrētākas nojausmas.
Ja ar torņiem domāti sarkanbaltie skursteņi, tad jāāāā (: skats līdz Rīgai ļoti baudāms.
November 21st, 2008 at 2:55 pm
Man arī ir kaudzēm bilžu no turienes, divreiz ir pabūts - katru reizi kādi atklājumi. Tikt iekšā var arī no teritorijas otras puses, kur ir caurums betona sienā un uzraksts “Stalker’s paradise—>” :D
February 22nd, 2009 at 3:09 pm
Protams arii esmu tur bijusi,bet
neesmu kapusi ne pa vienam trepem tik staigajusi pa teritoriju.
Manuprat taas kapnes ir nedrosas,pat betona,esmu paranoiska,bet vienmer liekas,ka pat betona kapnes var iebrukt,kaut gan nesaubos,ka agri vai velu ta arii notiks viena jaukaa diena.
Bet!
Doma man bija cita,kapec piesarnoju so staastu ar saviem komentaariem.
Taatad par tam kapnem?
Cik juusu prat vinas ir drosas,sis jautajums mani nomoka un nelauj pakapties augstak gan fiziski gan garigaja baudijumaa no Slokas,tapec vienmer ir ta sajuta, ka jaatgriezas,jo kkas nav padarits lidz galam,virsotne nav sasniegta :S
March 4th, 2009 at 12:03 pm
Betona kāpnes ir drošas. ja metāla armatūra būtu izrūsējusi, tās sabruktu pašas no sava svara. Metāla kāpnes pirms kāpšanas jāapskata no apakšas. Cilvēku nevar noturēt tikai ļoti sarūsējušas kāpnes. Vairums papīrenes kāpņu ir drošas.
May 2nd, 2009 at 12:53 pm
tagad tur ir “ķieģelis”, bet tā vai tā ejam puz turieni un dēvējam šo vietu par “mūsu černobiļu”….
tur ir patīkami… tāda vecuma aura…mmm… :)
May 2nd, 2009 at 12:54 pm
bet iekļūšana tur vienkārša - pa atvērtajiem vārtiem… :D