Pārgājiens. Salaspils memoriāls – Rīga

September 26th, 2006 by admin

Apsveicu, dārgie, mīļie, jaukie – pirmo daudzmaz kolektīvo bradājumu pasludinu par notikušu!

Uz forumā „pakārto” ziņojumu gan īpaša reakcija nesekoja [kauns, kauns, bradātāji!]…

Tātad, ideja bija sekojoša – ar 18. autobusu nokļūt tā galapunktā „Dārziņi 2” doties aplūkot Salaspils memoriālu naktī un atpakaļceļu līdz Rīgai mērot kājām. No Rīgas izbraucām ap deviņiem vakarā, galamērķi sasniedzām…un, izkāpjot no autobusa, konstatējām, ka ir sasodīti tumšs. Pavisam. Lieti noderēja lukturīši, kas uz pieciem cilvēkiem gan bija tikai divi. Toties zvaigznes…ārkārtīgi skaistas, žēl tikai, ka iet ar paceltu galvu ir visai nogurdinoši, turklāt pastāv iespēja nostiepties gar zemi un uzart ar degunu asfaltu. Tuvojoties Memoriālam, sajutām, ka kaut kas tik ļoti nepatīkami ož, ka elpot negribas. Tomēr sakopojām savu pacietību un gājām vien tālāk. Memoriāls, kā jau tam naktī pieklājas, bija jauks. Patiešām. Vienīgi žēl, ka vārtos esošā ekspozīcija bija aizslēgta, t.i., nepieejama. Divi biedri, aplūkojuši monumentālos veidojumus, nolēma doties atpakaļ ar autobusu [joprojām nezinu, vai tiešām ar autobusu, jo dzīvības pazīmes nav līdz šim izrādījuši :)]. Palikām trijatā – sonne, ripp, sindromz. Nu, lab, lab….nepalikām, bet gājām. Pa sliedēm. Līdz pat pašai Rīgai. Ceļš garš – aptuveni 20 km. Tomēr nosoļojām visai ātri. Sajūtas – savādas un noteikti neikdienišķas. Garām braucošie preču vilcieni saceļ tādu vēju – uh! Turklāt vēl to radītais troksnis! Lielākā daļa, ceļa, protams, bija neapgaismota, bet tas īpaši netraucēja. Posmos, kur patiešām neko nevarēja redzēt varēja ieslēgt lukturīšus, bet pārsvarā to nedarījām, jo bez tiem tomēr jaukāk. Atradām arī sliežu un gulšņu krāvumu, pareizāk sakot, veidojumu – glīti izveidotu restīti aptuveni „divu sindromz-u augstumā”, protams, ka tajā bija jāuzkāpj. Nosmērējāmies pamatīgi, ko varēja manīt pēc ripp gaišā apģērba stāvokļa un visu netīrajām rokām. Mājās pārradāmies ap trijiem naktī. Par nākamo rītu…nu, kājas. Jā, kājas bija cietušas. Kam vairāk, kam mazāk. Bet gandarījums arī liels.

Pārgājiens Pārgājiens Pārgājiens

Pārējās bildes galerijā >> Pārgājiens

Rakstu kategorija: Monumentāli objekti | Atrašanās vieta: none |

2 komentāri to “Pārgājiens. Salaspils memoriāls – Rīga”

  1. legalize_me teica:

    :D
    Bij labi. Mēs devāmies Doles virzienā ķert pēdējo vilcienu 22:35, kurš tomēr nenoķērās - nokavējām apmēram 3 min. Tad nu sapratām, ka pirmo vilcienu jēgas gaidīt nav, un devāmies uz Salaspili meklēt autobusu. Tur autobuss nenāca, toties bija viens slāvu izcelsmes puisis, kurš arī šitādā ķezā iekūlies - netiek uz Rīgu. Mēs pie šosejas sākām stopēt un trešā mašīn mūs paņēma līdz pat gandrīz mājām.
    Tā kā nākamajā rītā bija darbs, tad jau sākumā skatījos uz šo bradāšanu ar skepsi, bet noriskēju. Darba un vakardienas nenormāli aizņemtās dienas dēļ arī nesanāca padot ziņu, ka esam dzīvi :D

  2. ripp teica:

    mjā, neizskatās, ka jums būtu garlaicīgāk, kā mums gājis :)

Atstāj komentāru