bradajumi.lv

[Tagad sindromtante Jums pastāstīs, kā NEVAJAG bradāt.]

Jauka, saulaina diena. Karsti tā kā nav. Tiek ņemts velosipēds un sindromz [pleijerītim pieskandinot ausis] dodas nelielā izpētes braucienā. Aptuvens virziens, kurā meklēt kādus objektus ir zināms, līdzbraucēju nav [pirmā kļūda]. Tiek atrasts attēlos redzamais veidojums, kura tiešais [kādreizējais] pielietojums tā arī paliek neskaidrs. Konstatējama vienīgi nepārprotama saistība ar betonu, kas sacietējis un noputējis sedz praktiski visu. Šajā objektā tiek izdarīt viss iespējamais, ko darīt nevajadzētu: kāpts pa nestabilām kāpnēm, izpētīts cik, stipra ir sapuvušu dēļu grīda koka „būdiņā” kādu desmit metru augstumā virs zemes, nodibināts kontakts ar sargsuni no blakusesošās noliktavas, izložņāts zem visām konstrukcijām, no kurām laiku pa laikam atdalās pasmagi gabali [labi, ka nekrīt uz galvas]… Turklāt saulītē kļūst neizturami „silti”, ūdens, protams, nav. Brīdī, kad sindromz lūkojas uz apkārtni no torņa augšas, ierodas kaut kādi ļaudis….redzams, ka tiem arī ir savi nodomi attiecībā uz šo vietu. Situācija neiedvesmo – slāpst, karsti, lejā tikt nevar, kaut kur lejā piesliets un atstāts velosipēds [tā arī labāk nedarīt]. Sēdi un svilpo…nekas cits neatliek. Galu galā izrādās, ka nevēlamie cilvēki tikai dodas uz to pašu nelaimīgo noliktavu. Happy end [tiek realizēta nokļūšana lejā un steidzīga došanās prom].

Protams, ikvienam ir tiesības vienatnē vazāties pa svešu īpašumu un lauzt sprandu sev tīkamā vietā, bet sirsnīgi iesaku tā nedarīt.

Minētais objekts atrodas Rēzeknē.

Pārējās bildes galerijā >> Betons