bradajumi.lv

[Pāri dzelzceļam. Starp Babīti un Priedaini.]

Visi zinām, ka tiltu var šķērsot dažādi. Tradicionālais variants ir pāriet tam pāri. Cits variants ir iziet tiltam pa apakšu. Vēl kāds variants ir tiltu šķērsot no vienas malas līdz otrai. Un noteikti atradīsies vēl kāds variants.

Šis Rīgas apvedceļa tilts piedāvā iespēju dzelzceļu šķērsot, nosacīti, pa tilta iekšpusi. Nē, tur nav durvju vai gaiteņu. Tur ir tikai betona sijas, kas veido tilta horizontālo konstrukciju. Tilta sākums un beigas ticis veidots uz uzbēruma. Pa vidu to balsta divas kolonnas – dzelzceļa labajā un kreisajā pusē. Betona sijas ir tādā garumā, ka savieno uzbērumu ar balstu, pēc tam balstu ar otru balstu, un trešais sliežu posms savieno otru balstu ar otru uzbērumu.

Tieši šīs dzelzsbetona konstrukcijas dēļ pastāv iespēja šķērsot tiltu, ejot „zem tilta”. Kā zināms, siju forma ir: platāka daļa augšpusē un apakšpusē, vidus ir sašaurināts. Līdz ar to pastāv iespēja novietot kājas un rokas uz apakšējās paplašinātās daļas. Šī paplašinātā daļa ir tieši tik liela, lai varētu novietot kāju vai roku, un vēl mazliet rezervei.

Brīdī, kad esi ar visām četrām starp šīm sliedēm – sajūtas ir visai interesantas. Vēderā mazliet kņudina augstuma vizuālā ilūzija, pie tam vēl to pastiprina tilta uzbēruma slīpums ar savām betona plāksnēm. Jo tālāk lienu, jo vieglāk paliek, sākotnējais sasprindzinājums atslābst. Tomēr joprojām, paskatoties uz priekšu, nosacīti bezgalīgs tunelis, uz leju – nosacīti bezgalīgs augstums. Rokas un kājas cenšas piespiesties pēc iespējas tuvāk pie betona sliežu iekšējās malas.

Pirmā apstāšanās pietura – tilta balsts. Laukumiņš, uz kura var pasēdēt, atpūsties, nomierināties, pabildēt savdabīgas bildes. Šeit ir izvēle – vai griezties atpakaļ un nelīst garo gabalu, kas ir pāri sliedēm, vai tomēr noriskēt. Garām aizbrauc vilciens. Domu par vilciena fotografēšanu, atrodoties tieši virs tā, pēc tikko gūtās pieredzes atmetu – pārāk maz roku lai turētos un fotografētu. Garām aizbrauc vilciens. Jādodas tālāk.

Sajūtas ir visai interesantas, ka gandrīz tepat ar roku aizsniedzams 3000 voltu vilciena strāvas kontaktvads. Vilciens diemžēl nenāca. Bet speciāli gaidīt kaut kā negribējās. Dodos tālāk līdz pat otram tilta balstam, kur mazliet jāpafilmē. [Interesantas spraugas starp betonu sliežu savienojumiem.] Nu un atlicis jau pavisam nedaudz. Beidzot esmu galā.

Ja esat braukuši ar velosipēdu uz Jūrmalu, tad zinat, par kuru tiltu tika stāstīts.
Karstā vasaras dienā var ņemt līdzi pīrādziņus ar kvasu un ieturēties tilta ēnā. :D

legalize_me

Pārējās bildes galerijā >> Babīte-Priedaine

Video >> http://www.youtube.com/v/ZqLh4-yVAcc