Mežaparka māja [savādā plānojuma upura piezīmes]

Atrašanās vieta: Mežaparks, Meža prospekts [pretējā virzienā tramvaja līnijai dažu minūšu gājiens no Zoodārza].

Objekts bradātājiem bez ambīcijām, valsts īpašums [kas nav mazsvarīgi], tomēr visai interesants. Iekļūšana grūtības nesagādā, jo mūsu valsts ne īpaši gādā par savu īpašumu drošību [diemžēl, vai par laimi?]

Ko tur var atrast? Daudz drazu…nē, nu vienkārši – šausmīgi daudz drazu! Pagrabs – pilns aizpērnajām lapām, iekšā ļoti vēss. Pirmajā stāvā acis priecē tā saucamā „virtuves iekārta”, kas uzdzen nostaļģiju pēc skolas ēdnīcas…un vēl…kārtējo reizi nākas secināt, ka arhitektu fantāzija ir nepārspējama. No ārpuses, esot pie skaidras apziņas, var konstatēt vairāku stāvu esamību šajā pamestajā vietā, bet iekšā [ar tik pat lielu skaidrību] – konstatēt to neesamību. Paradokss? Nē, vienkārši NAV atrodamas kāpnes! Tāpēc, lai apmierinātu savu ziņkārību, bradātājam jātiek atkal laukā, kur, iedomājoties, ka viņš ir partizāns, kas slēpjas no viltīgajiem ienaidniekiem [apkārtējo privātmāju garlaikotajiem iemītniekiem], jāapcilpo mājai no kādas citas puses. Respektīvi – jāatrod vēl vienu, šķietami aiznaglotu, ieeju – izeju. Šajā vietā grūtības var rasties nestandarta izmēru ziņkārīgajiem – iekšā var iekļūt pa ļoti šauru spraugu, turklāt, izvairoties no naglām [sīkāki eksemplāri to izdarīs visai vienkārši]. Tālāk? Joprojām drazas…

Rezumējums: objekts, ko var apmeklēt garāmejot, nesagādās nekādus īpašus pārsteigumus, tomēr ir apskates vērts, lai vēlāk būtu viela pārdomām par arhitektūras un plānojuma īpatnībām [kaut kas tur patiešām nav īsti normāli].

Pārējās bildes galerijā >> Mežaparka māja