Bolderāja [bradājums-pikniks vienā cēlienā]

* Ja gadās aizklīst līdz Bolderājai un molam, tad, lai Jums top zināms, ka, pagriežoties pie mola prom no jūras, pa jauku meža taciņu var nonākt pie kādreiz iecerētas būves, kura tā arī nekad netika pabeigta. Ļoti iespējams, ka tur tiktu laboti/taisīti ūdens transporta līdzekļi, bet visa iecere tā arī stāv – apaugusi ar sīkiem krūmiem un kociņiem. Pati celtne nosacīti sastāv no divām daļām: vienas angāra tipa un otras vairākstāvu [cik tieši, neatceros...vecuma skleroze] mājas.

Bradājumā-piknikā darbojas: x, y, pārtikas produkti. Nedarbojas: pašsaglabāšanās instinkts un vietām veselais saprāts.

Pirmā aina.
Pēc y uzstājīgās, pārliecinošās aģitācijas, ka x noteikti, nu pilnīgi un galīgi noteikti jau sen grib ēst, tāpēc vajadzētu kaut kur novietot savas jūras ūdenī izmērcētās [ar visām drēbēm] miesas un ķerties pie pārtikas, tiek piemeklēta „atbilstoša” vieta. Pa stāvām metāla režģu kāpnēm bradātāji nokļūst iekārotajā „ēdamvietā” – kaut kas līdzīgs loga ailei angāra sienā, augstums – aptuveni trešais stāvs, betona malas platums – aptuveni 30cm. Kaut cik stabili izvietojuši savu maizīti, biezpieniņu un kefīru, x un y nododas piknika priekiem. Putniņi čivina, zālīte zaļo, lietus līst mazliet tālāk, improvizētā miskaste kopā ar biezpiena kastīti eleganti noplanē lejā…neraža.

* Apzinīgs bradātājs nekad neatstāj pēc sevis cūcību, tāpēc miskastes bezkaunīgā aizlaišanās ir vietējā mēroga traģēdija – papildus darbs to visu vēlāk lejā savākt. :)

Pēc pārtikas notiesāšanas [uz nāvi un sagremošanu] x sāk apdomāt, ka atpakaļ vairs nekāps, bet vienkārši noripos, nezinot, cik daudz un dikti vēl nāksies kāpt…y tikmēr jau pa citām kāpnītēm sasniedzis metāla sijas pie pašiem griestiem, pa kurām pārvietojas aizdomīgi lēni.

* Šajā objektā sijas NAV piestiprinātas, tāpēc jebkurā mirklī var mainīt savu atrašanās vietu uz tuvāku zemei.

Otrā aina.
Darbības vieta tiek nomainīta uz objektu „māja”. Abi bradātāji joprojām ir sveiki un veseli. Pirmais stāvs izrādās nožēlojami neinteresants. Grīdas vietā smiltis, tuvāk pie logiem jau saauguši mazi bērziņi. Kamēr x mēģina atrast optimālāko variantu, kā fotogrāfiski iemūžināt dažas lietas, y konstatē, ka arhitekts laikam bijis slims, jo mājai nav kāpņu, kas sekmētu pārvietošanos augstāk. Varbūt arhitekts arī bija vesels, vienkārši kāpnes tā arī netika uzbūvētas…kam negadās. Daudz nedomājot y uzsāk rāpšanos pa nestabilām konstrukcijām. Kā jau vairākkārt ir apstiprinājies, bradātāji ir jauka tauta, jo kāds ir atstājis veikli pieslietus dēļus līdz otrajam stāvam. Tālāk jau nākas rāpties pa sienām ar dažviet nobrūkošiem ķieģeļu gabaliņiem. Sasniegt jumtu izrādās visgrūtāk. Pat izveidojot improvizētu pakāpšanās vietu no ķieģeļiem un dēļu gabaliem, augšā tiek tikai y…toties x jau sāk bažīgi apdomāt, kā tikt lejā, jo uzkāpt pa sienu ir viens, bet nokāpt – pavisam kas cits.

* Tā kā viss šis pasākums ir galīgi nedrošs, lejā tikšanas ainas tiks izlaistas. Atklāsim vien, ka x visu laiku pinās savos drēbju gabalos un sienas izrādījās rokas skrāpējošas.

Trešā aina.
Atgriešanās angārā. Bradātāji atrod šausmīgi pievilcīgu skaidu kaudzi, kurā y izdomā ielekt no paaugstas sienas. Attālums no kaudzes līdz sienai [vai otrādi] prasa zināmu ieskrējienu, citādi piezemēšanās notiktu pavisam ne tur, kur paredzēts. Tā kā uz sienas trīs ķieģeļu biezumā ieskrieties nav iespējams, šī atrakcija tika atlikta uz labākiem laikiem.

* Tas arī viss, ieraudzīt visu x un y acīm Jūs varat galerijā, vai arī personīgi doties uz Bolderāju. Varbūt pie kuģa „Veidenbaums” satiksiet to pašu bebru, kas manevrē ātrāk, nekā iespējams tam izsekot.

Pārējās bildes galerijā >> Bolderāja